Prūsijas karalis un Vācijas ķeizars no 1871. līdz 1888. gadam From Wikipedia, the free encyclopedia
Vilhelms I (vācu: Wilhelm I.; dzimis 1797. gada 22. martā, miris 1888. gada 9. martā) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1840. gada līdz savai nāvei 1888. gadā.
Vilhelms I Wilhelm I. | |
---|---|
Vilhelms I 1884. gadā | |
Prūsijas karalis | |
Amatā 1861. gada 2. janvārī — 1888. gada 9. aprīlī | |
Priekštecis | Frīdrihs Vilhelms IV |
Pēctecis | Frīdrihs III |
Vācijas ķeizars | |
Amatā 1871. gada 18. janvārī — 1888. gada 9. martā | |
Priekštecis | - |
Pēctecis | Frīdrihs III |
| |
Dzimšanas dati |
1797. gada 22. martā Berlīne, Prūsijas Karaliste (tagad Vācija) |
Miršanas dati |
1888. gada 9. martā Berlīne, Vācijas Impērija (tagad Vācija) |
Apglabāts | Šarlotenburgas pils, Berlīne, Vācija |
Dinastija | Hoencollerni |
Tēvs | Frīdrihs Vilhelms III |
Māte | Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze (Mēklenburgas-Štrēlicas dinastija) |
Dzīvesbiedrs(-e) | Saksijas-Veimāras-Eizenahas Augusta (Saksijas-Veimāras-Eizenahas dinastija) |
Bērni | Frīdrihs III, Prūsijas princese Luīze |
Paraksts |
Pateicoties kanclera Oto fon Bismarka politikai, Vilhelma I laikā notika Vācijas apvienošana — 1871. gada 18. janvārī pēc franču sakāves Francijas—Prūsijas karā Vilhelmu I Versaļas pilī kronēja kā pirmo Vācijas ķeizaru.
Tēvs — Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms III. Vilhelms I piedalījās Napoleona karos. Vilhelmam I bija vecākais brālis — kopš 1840. gada karalis Frīdrihs Vilhelms IV. 1857. gadā Frīdrihs Vilhelms IV cieta no insulta, kļuva valdīt nespējīgs, tāpēc Vilhelms I kļuva par reģentu, bet pēc brāļa nāves 1861. gadā — par karali.
1878. gadā pret imperatoru notika divi neveiksmīgi atentāti. Izmantojot tos par iemeslu, Reihstāgs pieņēma Pretsociālistu likumus (Sozialistengesetze).
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vilhelms I |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.