Vilhelms I Hoencollerns

Prūsijas karalis un Vācijas ķeizars no 1871. līdz 1888. gadam From Wikipedia, the free encyclopedia

Vilhelms I Hoencollerns

Vilhelms I (vācu: Wilhelm I.; dzimis 1797. gada 22. martā, miris 1888. gada 9. martā) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1840. gada līdz savai nāvei 1888. gadā.

Ātrie fakti Vilhelms I Wilhelm I., Priekštecis ...
Vilhelms I
Wilhelm I.
Thumb
Vilhelms I 1884. gadā
Prūsijas karalis
Amatā
1861. gada 2. janvārī  1888. gada 9. aprīlī
Priekštecis Frīdrihs Vilhelms IV
Pēctecis Frīdrihs III
Vācijas ķeizars
Amatā
1871. gada 18. janvārī  1888. gada 9. martā
Priekštecis -
Pēctecis Frīdrihs III

Dzimšanas dati 1797. gada 22. martā
Berlīne, Prūsijas Karaliste
(tagad  Vācija)
Miršanas dati 1888. gada 9. martā
Berlīne, Vācijas Impērija
(tagad  Vācija)
Apglabāts Šarlotenburgas pils, Berlīne,  Vācija
Dinastija Hoencollerni
Tēvs Frīdrihs Vilhelms III
Māte Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze (Mēklenburgas-Štrēlicas dinastija)
Dzīvesbiedrs(-e) Saksijas-Veimāras-Eizenahas Augusta (Saksijas-Veimāras-Eizenahas dinastija)
Bērni Frīdrihs III, Prūsijas princese Luīze
Paraksts Thumb
Aizvērt

Pateicoties kanclera Oto fon Bismarka politikai, Vilhelma I laikā notika Vācijas apvienošana — 1871. gada 18. janvārī pēc franču sakāves Francijas—Prūsijas karā Vilhelmu I Versaļas pilī kronēja kā pirmo Vācijas ķeizaru.

Tēvs — Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms III. Vilhelms I piedalījās Napoleona karos. Vilhelmam I bija vecākais brālis — kopš 1840. gada karalis Frīdrihs Vilhelms IV. 1857. gadā Frīdrihs Vilhelms IV cieta no insulta, kļuva valdīt nespējīgs, tāpēc Vilhelms I kļuva par reģentu, bet pēc brāļa nāves 1861. gadā — par karali.

1878. gadā pret imperatoru notika divi neveiksmīgi atentāti. Izmantojot tos par iemeslu, Reihstāgs pieņēma Pretsociālistu likumus (Sozialistengesetze).

Ārējās saites

Wikiwand - on

Seamless Wikipedia browsing. On steroids.