From Wikipedia, the free encyclopedia
Valērijs Rjumins (Валерий Викторович Рюмин; dzimis 1939. gada 16. augustā, miris 2022. gada 6. jūnijā) bija PSRS un Krievijas kosmonauts, inženieris, tehnisko zinātņu kandidāts, apakšpulkvedis inženieris rezervē. Viņš ir veicis četrus lidojumus kosmosā, no tiem vienu ASV kosmosa kuģī.
| ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
Valērijs Rjumins piedzima 1939. gada 16. augustā Komsomoļskā pie Amūras, Habarovskas novadā. 1941. gadā viņa ģimene pārcēlās uz Maskavas apgabalu.
Pēc Ščolkovas rajona Zagorjanas skolas 8 klašu pabeigšanas 1954. gadā Rjumins iestājās Kaļiņingradas mehāniskajā tehnikumā Maskavas apgabalā, mācoties aukstajā metāla apstrādes specialitātē, ko absolvēja 1958. gadā. 1966. gadā viņš absolvēja Maskavas Mežtehnikas institūta Elektronikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti inženiera elektriķa specialitātē.
1965. gadā Rjumins sāka strādāt raķešu un kosmiskās tehnikas konstruktoru birojā OKB-1 (tagad RKK Energija). Viņš piedalījās pilotējamā kosmosa kuģa 7K-L1 elektriskās pārbaudes dokumentācijas izstrādē lidojumam ap Mēnesi. Vairākkārt viņš bija testēšanas vadītājs un tehniskais vadītājs. Rjumins palīdzēja izstrādāt un sagatavot visas orbitālās stacijas, sākot ar Saljut-1. 1970. gada 16. janvārī viņš tika iecelts par DOS stacijas vadošā konstruktora vietnieku. 1972. gadā viņš kļuva par PSKP biedru.
1971. gada 1. novembrī Valērijs Rjumins izgāja kosmonautu kandidātu medicīnas komisiju, un tika atzīts par derīgu speciālajiem treniņiem. 1973. gada 21. martā viņu iekļāva kosmonautu grupā par kosmonautu izmēģinātāju. 1975. gada septembrī Rjumins sāka gatavoties stacijas DOS-5 1. ekspedīcijas pamatapkalpes lidojuma inženiera pienākumiem.
Pirmo lidojumu kosmosā Valērijs Rjumins veica 1977. gadā no 9. līdz 11. oktobrim kopā ar Vladimiru Kovaļonoku, esot kosmosa kuģa Sojuz-25 bortinženierim. Viņiem bija paredzēts stacijā Saljut-6 pavadīt 3 mēnešus. Pēc tam, kad vairākkārt neizdevās saslēgties ar staciju, viņi atgriezās uz Zemes.
Otro reizi kosmosā Rjumins devās 1979. gada 25. februārī kosmosa kuģī Sojuz-32 kopā ar Vladimiru Ļahovu. Viņš bija stacijas Saljut-6 3. pamatekspedīcijas lidojuma inženieris. Apkalpe veica neplānotu iziešanu kosmosā, lai atbrīvotu saslēgšanās mezglu no radioteleskopa antenas, kas pēc ekspluatācijas beigšanas nebija pareizi atdalījusies. Uz Zemes apkalpe atgriezās kosmosa kuģī Sojuz-34. Viņu lidojums ilga 175 dienas, kas tajā laikā bija ilgākais cilvēka pavadītais laiks kosmosā.
1980. gada februārī Rjumins nomainīja Saljut-6 ceturtās pamatekspedīcijas apkalpes bortinženieri Valentīnu Ļebedevu, kurš bija guvis ceļa traumu.
Trešais Valērija Rjumina lidojums kosmosā sākās 1980. gada 9. aprīlī, ar kosmosa kuģi Sojuz-35 kopā ar Leonīdu Popovu startējot uz orbitālo staciju Saljut-6. Viņi kā Saljut-6 4. pamatekspedīcija pavadīja stacijā 185 dienas, uzstādot jaunu rekordu. Uz Zemes apkalpe atgriezās kosmosa kuģī Sojuz-37.
1980. gadā viņš ieguva tehnisko zinātņu kandidāta grādu. 1981. gada 20. februārī Rjumins kļuva par Kompleksa № 11 (NPO Energija izstrādājumu izmēģinājumu komplekss; tie bija orbitālās stacijas Saljut, Mir, kosmoplāns Buran, pilotējamie kosmosa kuģi Sojuz un kravas kosmosa kuģi Progress) vadītāja vietnieku. No 1982. līdz 1986. gadam viņš bija Kompleksa № 11 vadītājs, kā arī orbitālās stacijas Saljut-7 lidojuma vadītājs. 1986. gada 5. jūnijā Rjumins tika iecelts par NPO Energija ģenerālkonstruktora vietnieku un Saljut-7 un Mir lidojuma vadītāju. 1987. gada 28. oktobrī viņš pameta kosmonautu vienību saistībā ar aiziešanu pensijā.
No 1994. līdz 1998. gadam Rjumins bija programmu Mir — NASA un Mir — Shuttle vadītājs no Krievijas puses. 1997. gada jūlijā Valērijs Rumins tika izvēlēts lidojumam STS-91 ar Space Shuttle kosmoplānu. No 1997. gada 5. septembra līdz 1998. gada jūnijam viņš pavadīja ASV Džonsona kosmosa centrā, gatavojoties lidojumam ar kosmoplānu Discovery kā lidojuma speciālists.
Ceturto lidojumu kosmosā Valērijs Rjumins veica 1998. gadā no 2. līdz 12. jūnijam, ar kosmoplānu Discovery misijā STS-91 dodoties uz orbitālo staciju Mir. Šī bija pēdējā Space Shuttle saslēgšanās ar Mir.
Līdz 2009. gadam Rjumins turpināja darbu kā RKK Energija ģenerālkonstruktora vietnieks, bija Starptautiskās kosmosa stacijas programmas direktors.
Valērija Rjumina pirmā sieva bija Natālija (apprecējās 1963. gadā); viņiem bija meita un dēls. 1985. gadā Rjumins apprecējās ar kosmonauti Jeļenu Kondakovu; viņiem 1986. gadā piedzima meita Jevgēņija.
Valērijs Rjumins nomira 2022. gada 6. jūnijā 83 gadu vecumā.
Kosmisko lidojumu kopsavilkums:
| Kosmosa kuģis | Starta datums | Nolaišanās datums | Apkalpes biedri | Pozīcija | Ilgums | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Sojuz-25 | 09.10.1977. | 11.10.1977. | Vladimirs Kovaļonoks | Lidojuma inženieris | 2 d 44 min 45 s | Neizdevās saslēgties ar Saljut-6 |
| Sojuz-32 | 25.02.1979. | Vladimirs Ļahovs | Lidojuma inženieris | 175 d 0 h 36 min | Saljut-6 3. pamatekspedīcija | |
| Sojuz-34 | 19.08.1979. | |||||
| Sojuz-35 | 09.04.1980. | Leonīds Popovs | Lidojuma inženieris | 184 d 20 h 12 min | Saljut-6 4. pamatekspedīcija | |
| Sojuz-37 | 11.10.1980. | |||||
| STS-91 Discovery | 02.06.1998. | 12.06.1998. | Čārlzs Prekotrs Dominiks Gorijs Frenklins Čangs Diass Vendija Lorensa Dženeta Kavandi Endrū Tomass (lejupceļā) |
Misijas speciālists | 9 d 19 h 54 min | Mir viesekspedīcija |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Valērijs Rjumins.Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
.jpg)
