From Wikipedia, the free encyclopedia
Uzpūstā saknene (Rhizina undulata, agrāk Rhizina inflata)[1] ir Latvijā bieža sakneņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi nav ieteicami pārtikā. Uzpūstā saknene ir mežsaimniecībai kaitīgs priežu sakņu parazīts.[2]
Uzpūstā saknene Rhizina undulata | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Sēnes (Fungi) |
Apakšvalsts | Augstākās sēnes (Dikarya) |
Nodalījums | Asku sēnes (Ascomycota) |
Apakšnodalījums | Pezizomycotina |
Klase | Kaussēnes (Pezizomycetes) |
Apakšklase | Pezizomycetidae |
Kārta | Kaussēņu rinda (Pezizales) |
Dzimta | Sakneņu dzimta (Rhizinaceae) |
Ģints | Sakneņu ģints (Rhizina) |
Suga | Uzpūstā saknene (R. undulata) |
Uzpūstā saknene Vikikrātuvē |
Sēni pirmais 1774. gadā aprakstīja vācu biologs Jākobs Kristians Šēfers kā Elvela inflata.[3] Pašreizējo nosaukumu deva Eliass Magnuss Frīss 1815. gadā darbā Observationes Mycologicae.[4]
Uzpūstā saknene ir sakneņu ģints pirmā aprakstītā un tipiskā suga. Īpašais epitets undulata nozīmē "viļņotā", zīmējoties uz cepurītes formu.
Visā Ziemeļu puslodē bieži sastopama saprofīta un parazītiska sēne. Aug smilšainos gaišos priežu mežos, īpaši izdegumos un vecu ugunskuru vietās, skābās augsnēs (karstā laikā vai klimatā attīstās arī citās augsnēs).[12] Latvijas klimatā parasti no jūlija līdz oktobrim.[2] Augļķermeņi reizēm saauguši kopā lielās grupās, tomēr biežāk sastopami grupās atstatus viens no otra.[8][13] Tālo Austrumu autoru pētījumi rāda, ka uzpūstā saknene veido raganu apļus,[14][15] taču citos reģionos tas nav novērots;[16][17] Ievazāta arī Dienvidāfrikā un Austrālijā.[18][19]
Sēnes micēlijs priežu briestaudzēs bieži cauraug to saknes, izraisot koka slimīgumu vai bojāeju.[20][21] Retāk sēne parazitē arī uz citiem skujkokiem.[22] Parastais cietušo koku vecums ir no 15 līdz 60 gadiem;[17] sēnes micēlija izplatīšanās apstājas 4—7 gadus pēc koka inficēšanas.[23] Nodarāmo zaudējumu dēļ ir ieteikumi mežsaimniekiem skujkoku atjaunošanas audzes stādīt ne ātrāk kā 2 gadus pēc ugunsgrēka, jo sakneņu sporas aktivizē augsta temperatūra un tās augsnē parasti saglabājas divus gadus.[10][24]
Par sēnes ēdamību ir pretrunīga informācija. Daļa avotu to dēvē par neēdamu,[25] daļa par ēdamu,[11] bet bezgaršīgu,[2] daļa par indīgu.[26]
Līdzīgi izskatās dzīslainais kauslāčpurns (Disciotis venosa), taču tas atšķiras ar savu hlora smaržu.[27] No augšas līdzīga ir arī vairoga bisīte (Discina ancilis), kurai apakšā rizoīdu vietā ir kātiņš.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.