UNESCO Pasaules mantojuma vietas Japānā

Sarakstā apkopotas tās vietas Japānā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā ir iekļautas oficiāli 20 vietas (16 kultūras objekti un 4 — dabas objekti), savukārt 10 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā.^[1] Japāna Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1992. gada 30. jūnijā.

Sarakstā iekļautie objekti

   — Pārrobežu objekts

Attēls	Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Paskaidrojums	Aizsardzības nr.
	Budistu pieminekļi Horjudži teritorijā	Naras prefektūra 34°36′51″N 135°44′3″E	1993	Kultūra	i, ii, iv, vi	Vietā kopumā iekļauti aptuveni 48 budistu pieminekļi Horjudži teritorijā, Naras prefektūrā. Lielākais vairums ēku ir no 7. vai 8. gadsimta sākuma un dažas no ēkām ir pasaulē senākās koka celtnes. Šie koka arhitektūras šedevri ir svarīgi ne tikai mākslas vēsturē, jo attēlo ķīniešu budistu arhitektūras pielāgošanas Japānas kultūrai, bet arī reliģijas vēsturi, jo ēku celtniecība sakrīt ar budisma ienākšanu Japānā no Ķīnas un Korejas pussalas.[2]	660
	Himedži pils	Hjogo prefektūra 34°50′22″N 134°41′38″E	1993	Kultūra	i, iv	Himedži pils ir 17. gadsimta japāņu piļu arhitektūras piemērs, kas ietver 83 ēkas ar labi attīstītām aizsardzības sistēmām, kas izveidotas jau Šoguni periodā. Pils ir koka būvniecības šedevrs.[3]	661
	Jakušima	Kagosimas prefektūra 30°21′31″N 130°31′43″E	1993	Daba	vii, ix	Šī vieta atrodas uz Jaku salas. Šajā vietā satiekas divi biotiskie reģioni — palaeartiskais un austrumu biotiskie reģioni. Jakušimā ir ļoti bagāta bioloģiskā flora, ar vairāk nekā 1900 sugām un pasugām, ieskaitot, arī Japānas ciedrs. Šī vieta ir mēreni silto seno mežu paliekas, kas ir unikāla vieta šajā reģionā.[4]	662
	Širakami-Šanči	Aomori un Akitas prefektūras 40°28′12″N 140°7′48″E	1993	Daba	ix	Širakami-Šanči atrodas Honsju salas ziemeļu kalnu reģionā. Šī ir viena no pēdējām neskartajiem mērenajiem mežiem ar dižskābaržu kokiem. Šajā teritorijā dzīvo tādi dzīvnieki, kā melnais lācis, gorals un 87 putnu sugas.[5]	663
	Senās Kioto vēsturiskie pieminekļi (Kioto, Udži un Ocu pilsētās)	Kioto un Sigas prefektūras 34°59′42″N 135°47′6″E	1994	Kultūra	ii, iv	Kioto bija Japānas Impērijas galvaspilsēta no tās dibināšanai līdz 19. gadsimta vidum. Kioto ir dibinyāta 794. gadā p.m.ē. Pilsēta vairāk nekā 1000 gadu bija Japānas kultūras centrs un atspoguļo japāņu koka arhitektūru un japāņu dārzu mākslu, kas ietekmēja daiļdārzniecību visā pasaulē.[6]	688
	Širavakavas-go un Gokajamas vēsturiskie ciemi	Gifu un Tojamas prefektūras 36°15′25″N 136°54′23″E	1995	Kultūra	iv, v	Ciemi atrodas kalnainā reģionā un ir nosķirti no visas pasaules. Ciemos ir Gasšo stila mājas, kur turpinās zīdkoku un zīdtauriņu audzēšana. Ciema mājas ar liela slīpuma jumtiem ir vienīgās tāda veida ēkas visā Japānā. Neskatoties uz ekonomiskajiem satricinājumiem Ogimači, Ainokuras un Suganumas ciemi ir tradicionālā dzīvesveida perfekti piemēri, kur videi ir pielāgojušies cilvēku sociālie un ekonomiskie apstākļi.[7]	734
	Hirosimas miera memoriāls (Bumbas kupols)	Hirosimas prefektūra 34°23′43″N 132°27′12″E	1996	Kultūra	vi	Hirosimas miera memoriāls (Bumbas kupols) ir vienīgais objekts, kas palicis no atombumbas sprādziena Hirosimā 1945. gada 6. augustā. Šī objekts simbolizē destruktīvo spēku kādu jebkad radījis cilvēks; kā arī as pauž cerību un mieru pasaulē, un arī visu kodolieroču likvidēšanu.[8] Izveidots to cilvēku, kas mira pilsētas bombardēšanā piemiņai. Bombardēšanā mira vairāk nekā 90 tūkstoši cilvēku, pēc tam no radiācijas mira vēl 70 tūkstoši.	775
	Icukušimas sinto svētnīca	Hirosimas prefektūra 34°17′45″N 132°19′11″E	1996	Kultūra	i, ii, iv, vi	Svētnīca atrodas jūrā netālu no Icukušimas salas. Jau kopš seniem laikiem svētnīca ir bijusi sintoimsa svētā vieta. Pirmās svētnīcas ēkas, iespējams, tika uzceltas 6. gadsimtā. Savukārt centrālā svētnīca celta 12. gadsimtā un atklāj mākslas un tehnisko iemaņu augsto profesionalitāti. Svētnīca kontrastē ar krāsām un formām starp kalniem un jūru, un apspoguļo japāņu izpratni par skaistumu, kas apvienots dabas un cilvēka radošumā.[9]	776
	Senās Naras vēsturiskie pieminekļi	Naras prefektūra 34°41′21″N 135°50′23″E	1998	Kultūra	ii, iii, iv, vi	Nara bija Japānas galvaspilsēta no 710. līdz 784. gadam. Šajā periodā Nara bija valsts pārvaldes centrs un kultūras centrs. Pilsētas vēsturiskie pieminekļi — budistu tempļi, sintoisma svētnīcas un Lielā Imperatora pils paliekas — sniedz spilgtu priekštatu par Japānas galvaspilsētas dzīvi 8. gadsimtā.[10]	870
	Niko svētnīcas un tempļi	Točigi prefektūra 36°45′23″N 139°35′57″E	1999	Kultūra	i, iv, vi	Niko svētnīcas un tempļi ar apkārtējo dabisko vidi, gadsimtiem ilgi bijusi svētvieta un pazīstama ar savu arhitektūru un dekoratīvajiem šedevriem. Niko svētnīcu un tempļu vēsture ir cieši saistīta ar Tokugavas šoguniem.[11]	913
	Gusuku vietas un ar to saistītie objekti no Rjukju Karalistes	Okinavas prefektūra 26°13′1″N 127°43′10″E	2000	Kultūra	ii, iii, vi	Šī pieminekļu un vietu grupa atspoguļo 500 gadu ilgu Rjukju karalistes vēsturi (12. — 17. gadsimtam). Ēku drupas sniedz ieskatu karalistes sociālajā struktūrā. Visartveroši ekonomiskie un kultūras kontakti starp Rjukju salu izveidoja unikālu kultūru.[12]	972
	Svētvietas un svētceļojumu maršruti Kii kalnu grēdā	Mie, Naras un Vakajamas prefektūras 34°18′10″N 135°57′18″E	2004	Kultūra	ii, iii, iv, vi	Šo teritoriju veido bieži meži Kii kalnu grēdā, no kuriem paveras skats uz Kluso okeānu. Šajā vietā ir trīs svētvietas — Jošino un Omine, Kumano Sanzana un Kojusana — saistīti ar svētceļojumu maršrutiem uz senajām Japānas galvaspilsētām Naru un Kioto. Maršruti atspoguļo sintoisma un budisma reliģiju būtību. Vietas (495,3 ha) un to apkārtējo meža ainavas atspoguļo pastāvīgu un ļoti labi dokumentētas tradīcijas svētajos kalnos vairāk nekā 1200 gadu garumā. Teritorija ir bagāta ar strautiem, upēm, ūdenskritumiem, joprojām ir daļa no Japānas dzīvēs kultūras. Šo teritoriju daudz apmeklē rituālu un pārgājienu nolūkos. Katrā no trim svētvietām ir savas svētnīcas, no kurām dažas pat izveidotas jau 9. gadsimtā.[13]	1142
	Širetoko	Hokaido prefektūra 44°6′0″N 145°11′0″E	2005	Daba	ix, x	Širetoko pussala atrodas Hokaido salas ziemeļaustrumos. Širetoko ietver pussalas centrālo daļu un Širetoko zemesragu un apkārtējās jūras teritoriju. Šī vieta sniedz izcilu piemēru jūras un sauszemes ekosistēmu mijiedarbībai. Apkārtnes ekosistēmas bagātību, lielā mērā ietekmē sezonālā jūras ledus veidošanās ziemeļu puslodē. Šis process ir svarīgs vairākām jūras un sauszemes sugām, no kurām dažas ir apdraudētas un endēmiskas. Vieta ir globāli nozīmīga izmirstošajām/migrējošām putnu sugām, vairākām lašu sugām un jūras zīdītājiem un dažām vaļveidīgo sugām.[14]	1193
	Ivami Ginzama sudraba raktuves un tās kultūrainava	Simanes prefektūra 35°6′26″N 132°26′15″E	2010	Kultūra	ii, iii, v	Ivami Ginzama sudraba raktuves atridas Honsju salas dienvidrietumos, kalnu teritorijā. Šajā teritorijā ir arheoloģiskas paliekas no liela mēroga sudraba raktuvēm, ieguves un apstrādes procesa 16. un 20. gadsimtā. Apkārtnē ir arī labi attīstīta ceļu infrastruktūra, lai pārvadātu sudraba rūdu un ostas pilsētām, no kurām tā tālāk tika nosūtīta uz Ķīnu un Koreju. Sudraba raktuves būtiski veicināja Japānas un Dienvidaustrumu Āzijas ekonomisko attīstību 16. un 17. gadsimtā, veicinot masveidīgu sudraba un zelta iegūšanu Japānā. Mūsdienās raktuvju teritorija ir stipri aizaugusi. Kultūrainavā atrodas arī vairāki cietokšņi, svētnīcas, Kaido transporta maršruts uz piekrasti un trīs ostas pilsētas — Tomogaura, Okidomari un Junotsu — no kurām rūda tika tālāk sūtīta.[15]	1246
	Hiraizumi - tempļi, dārzi un arheoloģiskās vietas Budistu Tīrā zeme	Ivates prefektūra 38°59′19″N 141°6′37″E	2011	Kultūra	ii, vi	Hiraizumi - tempļi, dārzi un arheoloģiskās vietas ietver piecas vietas, ieskaitot svēto Kinkeisana kalnu. 11. un 12. gadsimtā Hiraizumi bija Japāņu ziemeļu daļas administratīvais centrs. Kombinācijā ar vietējiem Japānas dabas pielūgsmi un sintoismu šī vieta bija unikāla visā Japānā.[16]	1277
	Ogasavaras salas	Tokija 26°59′53″N 142°13′5″E	2011	Daba	ix	Ogasavaras salas apvieno vairāk nekā 30 salas, kas galvenokārt koncentrējas trijās lielās salu grupās un aptver 7,939 ha lielu platību. Salas ir bagātas ar dažādām ainavām un mājvieta bagātīgai faunai un 195 apdraudētām putnu sugām. 441 augu taksoni ir dokumentēts uz šīm salām, vairākas zivju sugas, vaļveidīgie un koraļļi. Ogasavaras salu ekosistēmas atspoguļo evolūcijas procesus, kā arī augu sugu sadzīvošanu gan no Āzijas dienvidaustrumiem, gan no ziemeļrietumiem, līdzās vairākām endēmiskām sugām.[17]	1362
	Fudzi — svētvieta un mākslinieciskās iedvesmas avots	Sidzukas un Jamanasi prefektūras 35°21′29″N 138°43′52″E	2013	Kultūra	iii, vi	Vientuļnieks, kas atspoguļo stratovulkāna skaistumu un ir bieži sniegots visā pasalē pazīstams kā Fudzi, kas paceļas virs apkārtējiem ciematiem, koku audzēm jau izsebis ir bijis svētceļojumu un iedvesmu avots māksliniekiem un dzlniekiem. Kopumā ietver 25 vietas, kas atspoguļo Fudzisana svēto un māksliniecisko ainavu. Jau 12. gadsimtā, Fudzisans kļuva par budisma askētisko centru, kas ietvēra arī sintoisma elementus. Kalna pamatnē atrodas dažādas svētnīcas un kultav vietas, savukārt kalnā ved vairāki svētceļojumu maršruti. Fudzi dabiskā ainava — ezeri, aizas, ūdenskritumi —, tiek uzskatītas par svētām. Fudzi ir starptautiski atzīts Japānas ikona un tam ir bijusi dziļa ietekme uz Rietumu mākslas attīstību.[18]	1418
	Tomiokas zīda vērptuves un ar to saistītās vietas	Gummas prefektūra 36°15′20″N 138°53′15″E	2014	Kultūra	ii, iv	Šī zīda rūpnīca ir izveidota 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sājumā, Tokijas ziemeļrietumos. Rūpnīcas teritoriju veido četras vietas, kurās notika dažādi jēlzīga ražošanas un apstrādes procesi. Šī rūpnīca atspoguļo zīdu ieguves vēsturi un ražošanu, kā arī attīstību. Šī vieta bija galvenā zīda ražošanas vieta Japānā, un to īpaši eksportēja uz Eiropu un ASV.[19]	1449
	Meidži industriālās revolūcijas vietas Japānā: dzelzs un tērauda, Kuģu būve un ogļu ieguve	Kjusju, Jamaguči, Sidzuokas un Ivates prefektūras 32°44′4″N 129°52′8″E	2015	Kultūra	ii, iii, iv	Šī vieta ietver vairāk nekā 23 vietas, kas galvenokārt atrodas Japānas dienvidrietumos. Tā ir liecība par Japānas straujo industrializāciju no 19. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta sākumam, dzelzs un tērauda rūpniecības attīstību, kuģu būvē un akmeņogļu ieguvē. Apkārtne sniedz liecības par veiksmīgo industrializācijas procesu Japānā.[20]	1484
	Arhitekta Lekorbizjē darbi ar izcilu ieguldījumu Modernisma kustībā	Tokija 35°42′56″N 139°46′33″E (kopā ar Argentīnu, Beļģiju, Franciju, Indiju, Šveici un Vāciju)	2016	Kultūra	i, ii, vi	Arhitekta Lekorbizjē darbi apkopo 17 vietas, 6 pasaules valstīs. Lekorbizjē ir radījis "jaunu arhitektūras valodu", kam ir stipra saikne ar pagātni. Šī vieta ietver tādus Lekorbizjē darbus kā Čarndigaras kapitolija kompleksu (Indijā), Rietumu mākslas Nacionālo muzeju (Japānā), Doktora Kuručeta la Platas māju (Argentīnā) u.c. Šie arhitektūras pieminekļi atspoguļo moderno kustību 20. gadsimta arhitektūrā.[21]	1312

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums

Budistu pieminekļi Horjudži teritorijā

Himedži pils

Jakušima

Senās Kioto vēsturiskie pieminekļi (Kioto, Udži un Ocu pilsētās)

Širakami-Šanči

Širavakavas-go un Gokajamas vēsturiskie ciemi

Hirosimas miera memoriāls (Bumbas kupols)

Icukušimas sinto svētnīca

Senās Naras vēsturiskie pieminekļi

Niko svētnīcas un tempļi

Gusuku vietas un ar to saistītie objekti no Rjukju Karalistes

Svētvietas un svētceļojumu maršruti Kii kalnu grēdā

Ivami Ginzama sudraba raktuves un tās kultūrainava

Širetoko

Hiraizumi - tempļi, dārzi un arheoloģiskās vietas Budistu Tīrā zeme

Ogasavaras salas

Fudzi — svētvieta un mākslinieciskās iedvesmas avots

Tomiokas zīda vērptuves un ar to saistītās vietas

Meidži industriālās revolūcijas vietas Japānā: dzelzs un tērauda, Kuģu būve un ogļu ieguve

Arhitekta Lekorbizjē darbi ar izcilu ieguldījumu Modernisma kustībā

Vietas Japānā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

Attēls	Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Aizsardzības numurs
	Senās Kamakuras tempļi, svētnīcas un citas struktūras	Kanagavas prefektūra 35°19′29″N 139°33′21″E	1992	Kultūra	iii, iv	370
	Hikones pils	Sigas prefektūra 35°16′35″N 136°15′6″E	1992	Kultūra	i, ii, iii, iv	374
	Baznīcas un kristietības vietas Nagasaki	Nagasaki prefektūra 32°44′2″N 129°52′12″E	2007	Kultūra	ii, iii, iv, v, vi	5096
	Asukai - Fudzivara: Japānas senās galvaspilsētas arheoloģiskās vietas un saistītie objekti	Naras prefektūra 34°28′0″N 135°49′34″E	2007	Kultūra	ii, iii, iv, v, vi	5097
	Dzomonu arheoloģiskās vietas Hokaido, Ziemeļtohoku un citos reģionis	Hokaido, Aomori, Ivates un Akitas prefektūras	2009	Kultūra	iii, iv	5398
	Okinosimas sala un saistītās vietas Munakatas reģionā	Fukuoka prefektūra 34°14′42″N 130°6′19″E	2009	Kultūra	ii, iii, iv, vi	5400
	Mozu—Furuiči kofunguni, Senās Tumulusas vietas	Osakas prefektūra 34°33′46″N 135°36′33″E	2010	Kultūra	ii, iii, iv	5570
	Hiraizumi - tempļi, dārzi un arheoloģiskās vietas (paplašināšana)	Ņiigatas prefektūra 38°1′0″N 138°22′0″E	2010	Kultūra	ii, iii, iv	5572

Atsauces

1. Japāna
2. Buddhist Monuments in the Horyu-ji Area, UNESCO
3. Himeji-jo, UNESCO
4. Shirakami-Sanchi, UNESCO
5. Yakushima, UNESCO
6. Historic Monuments of Ancient Kyoto (Kyoto, Uji and Otsu Cities), UNESCO
7. Historic Villages of Shirakawa-go and Gokayama, UNESCO
8. Hiroshima Peace Memorial (Genbaku Dome), UNESCO
9. Itsukushima Shinto Shrine, UNESCO
10. Historic Monuments of Ancient Nara, UNESCO
11. Shrines and Temples of Nikko, UNESCO
12. Gusuku Sites and Related Properties of the Kingdom of Ryukyu, UNESCO
13. Sacred Sites and Pilgrimage Routes in the Kii Mountain Range, UNESCO
14. Shiretoko, UNESCO
15. Iwami Ginzan Silver Mine and its Cultural Landscape, UNESCO
16. Hiraizumi – Temples, Gardens and Archaeological Sites Representing the Buddhist Pure Land, UNESCO
17. Ogasawara Islands, UNESCO
18. Fujisan, sacred place and source of artistic inspiration, UNESCO
19. Tomioka Silk Mill and Related Sites, UNESCO
20. Sites of Japan’s Meiji Industrial Revolution: Iron and Steel, Shipbuilding and Coal Mining, UNESCO
21. The Architectural Work of Le Corbusier, an Outstanding Contribution to the Modern Movement, UNESCO