Sarakstā apkopotas tās vietas Austrijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā ir oficiāli iekļautas 9 vietas, savukārt, 13 vietas Austrijā ir iekļautas kā potenciālas vietas, kuras nākotnē varētu iekļaut oficiālajā sarakstā.[1]
 | Šajā rakstā nav ievēroti latviešu valodā pieņemtie pareizrakstības principi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, izlabojot pareizrakstības kļūdas. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
— Pārrobežu objekts
| Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Paskaidrojums | Aizsardzības nr. |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
 | Zalcburgas vēsturiskais centrs | Zalcburga, Zalcburga 47°48′2″N 13°2′36″E | 1996 | Kultūra | ii, iv, vi | Pilsētā ilgus gadus darbojies komponists Volfgangs Amadejs Mocarts. Pilsēta pazīstama ar savām baznīcām un tiek saukta arī par "Otro Vatikānu". Šī pilsēta ir itāļu un vācu kultūras krustpunkts, kas atspoguļojas gotikas un baroka stila ēkām.[2] | 784 |
.jpg) | Šēnbrunnas pils un dārzi | Vīne 48°11′12″N 16°18′48″E | 1996 | Kultūra | i, iv | Pils ir Hābsburgu rezidence no 18. gadsimta līdz 1918. gadam. Celta vienotā rokoko stilā. Pils un apkārtnes teritorijas projektu izveidojuši arhitekti Johanns Bernhards Fišers von Erlahs un Nikolass Pakasi. Parka teritorijā tika izveidots arī pasaulē pirmais zoodārzs.[3] | 786 |
 | Hallštate — Dahšteins/Zalckamergūtas kultūrainava | Zalckamergūta 47°33′34″N 13°38′47″E | 1997 | Kultūra | iii, iv | Reģiona apdzīvotās vietas veidojušās ap sāls raktuvēm. Šajā reģionā sāls tiek iegūts kopš 2000. gada p.m.ē., arī pašlaik šeit notiek sāls iegūšana. Reģions ir pazīstams arī ar savām kalnu grēdas un alām, garākās kalnu grēdas pat sasniedz 81 km garumu.[4] | 806 |
 | Zemeringas dzelzceļš | Glognica, Lejasaustrija 47°38′55″N 15°49′40″E | 1998 | Kultūra | ii, iv | Zemeringas dzelzceļš veidots no 1848. līdz 1854. gadam un ir 41 km garumā. Dzelzceļš lielākoties ved pa nelīdzenajiem kalniem. Dzelzceļa būvniecībā tika izmantoti vairāki jauninājumi. Tuneļi, viadukti un citi objekti darbojas vēl joprojām.[5] | 785 |
 | Grācas pilsēta — vēsturiskais cents un Egenbergas pils | Grāca, Štīrija 47°4′27″N 15°23′30″E | 1999 | Kultūra | ii, iv | Grāca ir viena no Hābsburgu dinastijas mājvietām gadsimtiem ilgi. Hābsburgi labiekārtoja un veidoja Grācas apkārtni vairākus gadsimtus ilgi, kā rezultātā pilsētā ir redzamas dažādu stilu ēkas.[6] | 931 |
 | Vahavas kultūrainava | Vahava, Lejasaustrija 48°21′52″N 15°26′3″E | 2000 | Kultūra | ii, iv | Vahava ir 40 kilometrus gara ieleja gar Donavas upi starp Melkas un Kremsas pilsētām. Ieleja ir apdzīvota jau kopš aizvēsturiskiem laikiem un ir bijis nozīmīgs reģions kopš tā laika. Reģionā atrodas vairākas vēsturiskās pilsētas, ciemi, klosteri, pilis un drupas.[7] | 970 |
 | Fertē/Neizīdlerzē kultūrainava | Burgenlande 47°43′9″N 16°43′21″E (kopā ar  Ungāriju) | 2001 | Kultūra | v | Neizīdlerzē ezera kultūrainavas apkārtnē dzīvo vairāk nekā 8000 dažādu tautību cilvēki. Apkārtnē ir redzami 18. un 19. gadsimta ciemati un pilis, kurus būvēja seno apmetņu apkārtnēs.[8] | 772 |
 | Vīnes vēsturiskais centrs | Vīne 48°13′0″N 16°22′59″E | 2001 | Kultūra | ii, iv, vi | Vīnes vēsturiskajā centrā ir vairāki vēsturiskie ansambļi, ieskaitot baroka pilis un dārzi. 19. gadsimta veidotā centrālā vieta Ringštrāse (vācu: Ringstraße) ar greznām ēkām, pieminekļiem un parkiem.[9] | 1033 |
 | Aizvēsturiskie pāļu mājokļi Alpos |  Austrija47°53′40″N 13°32′1″E (kopā ar .svg){kind=small} Franciju,  Vāciju,  Itāliju,  Slovēniju un  Šveici) | 2011 | Kultūra | iv, v | Ietver 111 mazas atsevišķas vietas ar aizvēsturisko pāļu mājokļu atliekām apkārt Alpiem. Šīs vietas veidotas no 5000. gada p.m.ē. līdz 500. gadam m.ē., pie māla ezeriem, upēm un mitrājiem. Lai gan tikai dažas no vietām ir pilnībā izpētītas, tās satur daudz informācijas par dzīvi un tirdzniecību agrajā neolīta un bronzas laikmetā Alpu apkārtnē. No 111 vietām 56 vietas atrodas mūsdienu Šveices teritorijā.[10] | 1363 |
Hallštate — Dahšteins/Zalckamergūtas kultūrainava
Vietas Austrijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; 
— dabas objekts; 
— jauktais objekts; 
— apdraudēts objekts
— kultūras objekts; 
— dabas objekts; 
— jauktais objekts; 
— apdraudēts objekts — Pārrobežu objekts
| Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Aizsardzības numurs |
|---|---|---|---|---|---|---|
 | Kremsminsteres abatija | Lejasaustrija 48°3′18″N 14°7′50″E | 1994 | Kultūra | i, ii, iii, iv, vi | 28 |
 | Bregencervalde (Bregencas mežs) | Forarlberga 47°15′56″N 9°52′48″E | 1994 | Kultūra | v, vi | 27 |
 | Gurkas katedrāle | Karintija 46°52′30″N 14°17′37″E | 1994 | Kultūra | i, iii, iv | 32 |
 | Heiligenkreicas abatija | Heiligenkreica, Lejasaustrija 48°3′21″N 16°8′9″E | 1994 | Kultūra | i, ii, iii, iv | 30 |
 | Hohostervicas pils | Sanktfeita pie Gleinas, Karintija 46°45′18″N 14°27′13″E | 1994 | Kultūra | i, iii, iv | 31 |
 | Dzelzs dzelzceļš no Ercbergā un Šteiras vecpilsētā | Štīrija 47°31′30″N 14°54′42″E | 2002 | Kultūra | i, ii, iii, iv | 20 |
 | Insbrukas—Nordketes/Karvendeles kultūrainava | Tirole 47°25′12″N 11°28′12″E | 2002 | Kultūra | i, ii, iii, iv | 19 |
 | Nacionālais parks "Hohe Tauerns" | Zalcburga, Karintija, Tirole 47°10′12″N 12°30′0″E | 2003 | Daba | vii, viii, ix, x | 1645 |
 | Tiroles nocietinājumi | Tirole 47°17′0″N 11°30′0″E | 2013 | Kultūra | i, ii, iv | 5801 |
 | Eiropas lielais Spa | Austrija (kopā ar  Lielbritāniju,  Beļģiju,  Čehiju, Franciju, Itāliju un Vāciju) | 2014 | Kultūra | ii, iii, iv, vi | 5930 |
 | Romas impērijas pierobeža | Lejasaustrija, Augšaustrija un Vīne | 2015 | Kultūra | ii, iii, iv | 6004 |
 | Dabiskie un pirmatnējie dižskābāržu meži Karpatu kalnu apkārtnē (Ukrainā, Slovākijā, Vācijā u.c.) | (kopā ar  Albāniju, Beļģiju,  Bulgāriju,  Horvātiju, Itāliju,  Poliju,  Rumāniju, Slovēniju,  Spāniju un  Ukrainu) | 2015 | Daba | ix | 6024 |
 | Grosglokners Alpu augstākais ceļš/Grosgloknera Hošalpenštrase | Karintija un Zalcburga 47°5′0″N 12°50′34″E | 2016 | Kultūra | i, ii, iv | 6074 |
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
