Oglekļa monoksīds (tvana gāze, tvans, CO) ir bezkrāsaina indīga, degtspējīga gāze bez garšas un smaržas, nedaudz vieglāka par gaisu[1] (1,25 kg/m³ pie 0°C, salīdzinot ar atmosfēras vidējo 1,2922 šajā pašā temperatūrā). CO pieder pie sāļus neradošajiem oksīdiem. Oglekļa monoksīds veidojas visu oglekli saturošo vielu nepilnīgas sadegšanas procesos. Oglekļa monoksīdu (sintēzes gāzes sastāvā) plaši lieto par metanola izejvielu. Tas arī ir viens no sintētiskās dīzeļdegvielas un benzīna ražošanas starpproduktiem (ražojot no akmeņoglēm). Oglekļa monoksīdu ģeneratorgāzes veidā agrāk lietoja par degvielu, ja nebija pieejami naftas produkti.
| Oglekļa monoksīds | |
|---|---|
  Oglekļa monoksīda struktūrformula un molekulas modelis | |
| Citi nosaukumi | oglekļa(II) oksīds, tvana gāze |
| CAS numurs | 630-08-0 |
| Ķīmiskā formula | CO |
| Molmasa | 28 g/mol |
| Blīvums | 1,145 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 68 K (-205 °C) |
| Viršanas temperatūra | 81 K (-192 °C) |
| Šķīdība ūdenī | 27,6 mg/l (25 °C) |
Iegūšana
CO var iegūt no oglekļa un skābekļa: sākotnēji ogleklis sadeg skābeklī un veidojas oglekļa dioksīds (reakcija ir eksotermiska):
- C + O2 → CO2
Tad kvēlojošās ogles to reducē par oglekļa monoksīdu (reakcija ir endotermiska):
- C + CO2 → 2CO
Toksikoloģija
 | Oglekļa monoksīds ir nāvējoši indīga gāze, kas nav konstatējama pēc smakas! |
Saindēšanās ar oglekļa monoksīdu notiek pēc tāda paša mehānisma, kā ar zilskābi un cianīdiem. Oglekļa monoksīds veido ļoti stabilu kompleksu (karboksihemoglobīnu) ar asinīs esošo hemoglobīnu, tādējādi hemoglobīns zaudē spēju pārnest skābekli. Saindēšanās ar tvana gāzi notiek ugunsgrēku laikā; atrodoties noslēgtās telpās, kur darbojas iekšdedzes dzinēji (garāžās); nepareizi ekspluatējot autonomās apkures iekārtas (pārāk agri noslēdzot krāsnis vai darbinot gāzes apkures iekārtas nepietiekamas skābekļa padeves apstākļos). Latvijā no tvana gāzes ik gadu mirst ap 150 cilvēku.[2]
Saindējoties ar CO, vieglos gadījumos novērojamas galvassāpes, reibonis, nelaba dūša, vemšana, ādas piesārtums, paātrināta sirdsdarbība un paaugstināts asinsspiediens. Smagāk saindējoties, sākas miegainība, pēc tam samaņas zaudēšana, krampji, koma. Ja CO iedarbība turpinās, apstājas elpošana un sirdsdarbība, iestājas nāve. Pēc saindēšanās novēršanas bieži novērojamas smagas komplikācijas, kā smadzeņu asinsrites traucējumi, miokarda infarkts, redzes un dzirdes traucējumi.
Vieglas saindēšanās gadījumā cietušais nekavējoties jānogādā tīrā gaisā, var dot dzert stipru tēju vai kafiju, ostīt vati ar ožamo spirtu. Smagi saindējies cilvēks jāiznes tīrā gaisā (glābējiem jāuzmanās nesaindēties pašiem), jāatpogā apkaklīte un josta, jānodrošina miers un siltums. Nekavējoties jāizsauc ātrā medicīniskā palīdzība. Jādod skābekļa spilvens, bet tālākā ārstēšana veicama slimnīcā.
Telpās, kur darbojas sadegšanas apkures iekārtas, tiek ieteikts uzstādīt tvana gāzes detektorus.[3]
Skatīt arī
- Oglekļa dioksīds (ogļskābā gāze)
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
