Tripole (Grieķija)
pilsēta Grieķijā From Wikipedia, the free encyclopedia
pilsēta Grieķijā From Wikipedia, the free encyclopedia
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
Tripole (grieķu: Τρίπολη), ir pilsēta Grieķijā, Arkādijas nomes, Tripoles dēma centrs. Atrodas 655 metrus v.j.l. Peloponēsas centrālajā daļā, 129 km uz dienvidrietumiem no Atēnām. 2011. gadā šeit dzīvoja 30 866 iedzīvotāji.
Tripole | |
---|---|
Pilsēta | |
Τρίπολη | |
Koordinātas: 37°30′50″N 22°22′25″E | |
Valsts | Grieķija |
Perifērija | Peloponēsa |
Nome | Arkādijas |
Platība | |
• Kopējā | 119,3 km2 |
Iedzīvotāji (2021)[1] | |
• kopā | 30 383 |
• blīvums | 259,1/km² |
Mājaslapa |
www |
Tripole Vikikrātuvē |
Tripoles rietumos atrodas 7. autostrāde, kas Eiropas E65 maršruta daļa. Nacionālais 39 ceļš, Eiropas E961 maršruts savieno Tripoli ar Spartu un Gitiju. Gar pilsētas dienvidu robežu iet nacionālais 7 ceļš no Korintas uz Kalami.
Antīkajos laikos netālu no Tripoles atradās sengrieķu pilsētas Tegeja un Mantineja. Agrajos viduslaikos pēc Filoloģiskās biedrības 1934. gada atradumu datiem, centrālajā Morejā bija apmetušies dienvidu slāvi. Kādu laiku šeit atradās slāvu apmetne, Drobolica. Vēlajā Bizantijas laikā šī apmetne sāka nīkuļot. Šajā apvidū apmetās albāņu-arvanītu klejotājciltis.
Par pilnīgu kontroli Morejā viduslaikos bezrezultatīvi cīnījās Bizantija, Venēcijas republika un Latīņu impērija.
Mūsdienu Tripoli 1770. gadā dibināja osmaņi, kuri uzcēla cietoksni un labi nocietinātu pilsētas centru, kas kļuva par turku varas atbalsta bāzi Morejā.
Pēc cietokšņa uzcelšanas sākās intensīva apkārtnes islamizācija. Pilsētas iedzīvotāju lielāko daļu sastādīja turki, pārturkoti musulmaņi un ebreji-sefardi.
Pilsēta un tās apkārtne trīs reizes kļuva par asiņaina slaktiņa vietu. 1820. gadā kristiešu apkaušanu noorganizēja musulmaņi, kas baidījās no grieķu neatkarības kustības. 1821. gadā Tripoli aplenca grieķu sacelšanās spēki, un aplenkums beidzās ar turku un ebreju masveida slaktiņu[2]. Tika nogalināts 8000—10 000 vīriešu, sieviešu un bērnu. 1825. gadā ēģiptiešu ģenerālis Ibrahims Pašā, dzimis kā pareizticīgais grieķis, un būdams turku sabiedrotais, atkal ieņēma pilsētu un noorganizēja kristiešu slaktiņu, kas bija beidzamais konflikts šīs pilsētas vēsturē.
20. gadsimta sākumā Tripolē dzīvoja ap 15 tūkstoši cilvēku.