From Wikipedia, the free encyclopedia
Trejsavienība bija militārā un politiskā savienība starp Vācijas Impēriju, Austroungāriju un Itālijas Karalisti, kas pastāvēja no 1882. līdz 1915. gadam. Kā atbildes reakcija tai bija Antantes veidošanās starp Francijas Trešo republiku, Krievijas Impēriju un Lielbritāniju.
Vācijas Impērija un Austroungārija nevēlējās pieļaut 1870. gada franču-prūšu karā sakautās Francijas tuvināšanos ar Krievijas Impēriju, tāpēc 1879. gada oktobrī tās izveidoja Divsavienību. Līgums paredzēja, ka abas impērijas sadarbosies, ja nāksies karot pret Krievijas Impēriju. Austroungārijas vēlme rast stipru partneri bija saistīta arī ar viņas interesēm Balkānu reģionā, kur tās intereses sadūrās ar Krievijas Impērijas vēlmi aizstāvēt radniecīgos dienvidu slāvus un Osmaņu impērijas interesēm par savas varas saglabāšanu Balkānu provincēs.
Vienlaikus Itālijas Karalistes un Francijas starpā valdīja nesaskaņas un cīņa par ietekmi Ziemeļāfrikā. Vācijas Impērija, izmantojot šīs nesaskaņas, pierunāja Itālijas Karalisti iesaistīties savienībā. 1882. gada 20. maijā tika izveidota Trejsavienība. Līgums paredzēja to, ka militārā konflikta gadījumā starp vienu no šīm savienības loceklēm un citu valsti, pārējās divas dalībnieces paliks neitrālas. Izņēmums būtu pieļaujams gadījumā, ja uzbrucēja būtu Francija. Tāpat līgumā bija noteikts, ka ja pret vienu no dalībnieci militāri vēršas divas vai vairākas lielvaras, tad parējām divām Trejsavienības loceklēm jānāk palīgā. Itālijas Karaliste iesaistoties savienībā vēlējās, lai savienībai nebūtu uzbrūkošs raksturs. Neskatoties uz Trejsavienību, Itālijas un Austroungārijas starpā pastāvēja konflikts par itāļu apdzīvotajiem Alpu un Adrijas jūras piekrastes reģioniem, kurus Itālija vēlējās atņemt Austroungārijai. 20. gadsimta sākumā attiecības starp Franciju un Itāliju uzlabojās. Valstu starpā tika noslēgtas vairākas vienošanās.
Sākoties Pirmajam pasaules karam Itālija faktiski pameta Trejsavienību, jo neuzsāka aktīvu karadarbību Vācijas un Austroungārijas pusē. Oficiālā Itālijas izstāšanās notika 1915. gada 23. maijā, kad tā iestājās Antantē un sāka karadarbību pret Austroungāriju un Vāciju. Oficiāli Itālijas izstāšanās tika pamatota ar to, ka Austroungārija pieteica karu Serbijas Karalistei nevis Serbija uzbruka Austroungārijai, tādēļ šī valsts ir bijusi agresore konkrētajā gadījumā.[1]
Pēc Pirmā pasaules kara sākuma Vācijas un Austroungārijas pusē nostājās Osmaņu impērija, bet 1915. gada oktobrī šīm valstīm pievienojās arī Bulgārijas Karaliste. Šīs valstis turpmāk sauca par Centrālajām lielvalstīm.[2]
Trejsavienībā bija vairākas ievērojamas personības, kuras ietekmēja tās pastāvēšanu un likteni:
1. Otto fon Bismarks: Vācijas Impērijas kanclers un politiskais stratēģis, kurš bija galvenais spēks aiz Trejsavienības izveides.[3]
2. Francis Jozefs I: Austroungārijas ķeizars, kurš atbalstīja Trejsavienību un centās nodrošināt stabilitāti Eiropā.[4]
3. Umberto I: Itālijas karalis, kurš piekrita Trejsavienībai, lai nostiprinātu Itālijas pozīcijas starptautiskajā arēnā.[5]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
