From Wikipedia, the free encyclopedia
Umberto I (itāļu: Umberto I di Savoia), pilnā vārdā Umberto Ranjeri Karlo Emanuele Džovanni Marija Ferdinando Eidženio di Savoja (itāļu: Umberto Ranieri Carlo Emanuele Giovanni Maria Ferdinando Eugenio di Savoy; dzimis 1844. gada 14. martā, miris 1900. gada 29. jūlijā), bija Itālijas karalis no 1878. gada 9. janvāra līdz savai nāvei atentātā 1900. gadā.
Umberto I Umberto I | |
---|---|
Itālijas karalis | |
Amatā 1878. gada 9. janvārī — 1900. gada 29. jūlijā | |
Priekštecis | Viktors Emanuels II |
Pēctecis | Viktors Emanuels III |
| |
Dzimšanas dati |
1844. gada 14. martā Turīna, Sardīnijas Karaliste ( Itālija) |
Miršanas dati |
1900. gada 29. jūlijā Monca, Itālijas karaliste ( Itālija) |
Apglabāts | Panteons, Roma, Itālija |
Dinastija | Savojas dinastija |
Tēvs | Viktors Emanuels II |
Māte | Austrijas Adelaida |
Dzīvesbiedrs(-e) | Savojas Margarita |
Bērni | Viktors Emanuels III |
Reliģija | katolisms |
Dzimis Turīnā, toreiz Sardīnijas Karalistes galvaspilsētā. Pirmā apvienotās Itālijas karaļa Viktora Emanuela II vecākais dēls. Umberto I skolotāju vidū citu starpā bija Masimo Tarapelli. Dienēja Sardīnijas armijā un piedalījās Solferino kaujā 1859. gadā. 1868. gadā apprecējies ar savu māsīcu Savojas Margaritu. 1869. gadā viņiem piedzima dēls — nākamais Itālijas karalis Viktors Emanuels III.
Umberto I valdīšana Itālijā bija sociālo nemieru laiks. Relatīvi nesen karalistei bija pievienota Abu Sicīliju karaliste, Itālija ar mainīgu veiksmi centās iegūt kolonijas Āfrikā. Valstī izplatījās sociālistiskas un anarhistiskas idejas un attīstījās strādnieku kustība.
Umberto I šajos apstākļos ieņēma ļoti konservatīvu nostāju, demonstrācijas bieži izdzenājot ar bruņotu spēki, kas mazināja karaļa popularitāti. 1898. gada 7. maijā demonstrāciju novēršanai Milānā Umberto I ģenerālis izmantoja artilēriju, nogalinot vismaz 100 cilvēkus.
1900. gada 29. jūlijā Moncā anarhists Gaetano Breši ar revolveri nogalināja karali. Tiesā viņš liecināja, ka atriebies par iepriekšējā gada Milānas slaktiņu. Breši tika piespriests mūža ieslodzījums.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.