From Wikipedia, the free encyclopedia
Tempela 1 komēta (oficiālais apzīmējums 9P/Tempel) ir periodiskā komēta. Komēta nosaukta vācu astronoma Ernsta Tempela vārdā, kurš atklāja komētu 1867. gadā.
.jpg) | |
| Atklāšana | |
|---|---|
| Atklājējs | Ernsts Tempels |
| Atklāšanas datums | 1867. gada 3. aprīlis |
| Citi nosaukumi |
9P/1867 G1; 1867 II; 9P/1967 L1; 9P/1972 A1 |
| Orbītas parametri | |
| Epoha | 2006. gada 6. marts |
| Afēlijs | 4,737 AU |
| Perihēlijs | 1,506 AU |
| Lielā pusass | 3,122 AU |
| Ekscentricitāte | 0.5175 |
| Apriņķošanas periods | 5,515 a |
| Vidējais apriņķošanas ātrums | 29,90 km/s |
| Inklinācija | 10,5301° |
| Pēdējais perihēlijs | 2016. gada 2. augusts[1] |
| Nākamais perihēlijs | 2022. gada 4. marts |
Komēta nav spilgta. Līdz šim tās zvaigžņlielums nav bijis novērots lielāks par 11. Ar neapbruņotu aci tā nav redzama.
Tempela 1 komēta ir pazīstama ar to, ka tā bija mērķis Deep Impact misijai, kuras laikā komētā tika ietriekts impaktors, lai varētu izpētīt komētas kodola uzbūvi.
Ernsts Tempels komētu atklāja 1867. gada 3. aprīlī, strādājot Marseļā. Atklāšanas laikā komētas apriņķošanas periods bija 5,68 gadi. Komētas orbīta gāja cieši garām Jupiteram, kura gravitācija būtiski izmainīja komētas orbītu. 1881. gadā komēta palidoja garām Jupiteram tikai 0,55 AU attālumā. Tā rezultātā komētas apriņķošanas periods palielinājās līdz 6,5 gadiem. 1898. un 1905. gadā astronomi gribēja komētu nofotografēt, bet nevarēja to atrast. Toreiz tika pieņemts, ka komēta ir izirusi.
Tempela 1 komēta no jauna tika atklāta 1960. gados. Britu astronoms Braiens Māsdens (Brian Geoffrey Marsden) veica precīzus komētas orbītas aprēķinus, paredzot arī Jupitera ietekmi. Aprēķini atbilda jau novērotajām komētām 9P/1967 L1 un 1966 VII. Māsdens atklāja, ka komētas pietuvošanās Jupiteram 1941. gadā (0,41 AU) un 1953. gadā (0,77 AU), samazināja komētas apriņķošanas periodu un perihēlija attālumu līdz lielumiem, kuri bija mazāki par pirmās atklāšanas laikā novērotajiem. Šīs pietuvošanās komētu ievirzīja tās pašreizējā orbītā.
2005. gada 4. jūlijā komētā tika ietriekts Deep Impact starpplanētu zondes impaktors. Tas notika vienu dienu pirms komētas perihēlija. Zonde sadursmi fotografēja. Arī no Zemes notika sadursmes novērošana. Observatorijās tika novērots, ka pēc sadursmes komēta kļuva nedaudz spilgtāka.
Sadursmes brīdī uz komētas tika radīts apmēram 200 m plats un 30 — 50 m dziļš krāteris. Pēc trieciena radušajos putekļos, Deep Impact spektrometrs atklāja silikātus, karbonātus, mālu minerālus, metālu sulfīdus, amorfo oglekli un policikliskos aromātiskos ogļūdeņražus.
2011. gada 15. februārī komētu pārlidoja Stardust starpplanētu zonde NExT misijā. Zondes uzdevums bija nofotografēt radīto triecienkrāteri, jo Deep Impact, jo triecienā radušies putekļi traucēja iegūt labus attēlus.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
