From Wikipedia, the free encyclopedia
Telekom Austria AG (zināms kā A1 Telekom Austria Group; darbojas ar zīmolu A1) ir Austrijas lielākais telesakaru uzņēmums. Tas ir dibināts 1998. gadā. Uzņēmuma galvenais birojs atrodas Vīnē.
Telekom Austria AG | |
---|---|
Tips | akciju sabiedrība |
Darbības joma | telesakari |
Dibināts | 1998. gads |
Galvenais birojs | Vīne, Austrija |
Pakalpojumi | mobilie sakari, fiksētie sakari, internets, ciparu televīzija, IT pakalpojumi |
Īpašnieks(-i) |
América Móvil (51,0 %), ÖBAG (28,4 %) |
Tīmekļa vietne | a1.group |
Grupa darbojas Austrijā, Baltkrievijā, Bulgārijā, Horvātijā, Serbijā, Slovēnijā un Ziemeļmaķedonijā.
Telekom Austria AG akcijas tiek kotētas Vīnes biržā (kods TKA). 2021. gada decembrī lielākie akcionāri bija: Meksikas sakaru korporācijas América Móvil, S.A.B. de C.V. meitas uzņēmums Nīderlandē América Móvil B.V. (51,0 %) un Austrijas valsts uzņēmums ÖBAG (28,42 %). Brīvā apritē ir 20,58 % akciju.[1]
Telekom Austria senākais priekštecis, valstij piederošais K.K Post- und Telegraphenverwaltung (PTV), izveidojās 1887. gadā, kad valsts pārņēma visus telefona un pasta pakalpojumus Austroungārijā. Pēc Pirmā pasaules kara, kad Austroungārija sadalījās, Austrijas daļa kļuva par Post- und Telegraphenverwaltung.
1996. gadā, pēc Pasta pārstrukturēšanas likuma pieņemšanas, PTV tika pārstrukturēta par publisku akciju sabiedrību Post-und Telekom Austria AG (PTA AG). Līdz šim PTV bija Austrijas Republikas Federālo īpašumu pārvaldes un Federālās zinātnes un transporta ministrijas sastāvdaļa. 1996. gada oktobrī uz PTA radiotehniskā dienesta bāzes tika izveidots uzņēmums Mobil Austria AG (vēlāk pārdēvēts par Mobilkom Austria), kas 1997. gadā tika pārdots Telecom Italia. Kad 1998. gadā telesakaru nozare Austrijā tika pilnībā demonopolizēta, 1997. gada 31. decembrī PTA tika sadalīta, tās telesakaru nozarei kļūstot par Telekom Austria AG. 1998. gadā Telecom Italia ar meitas uzņēmuma STET Internationale Netherlands NV, starpniecību iegādājās 25 % Telekom Austria akciju. 1999. gada jūlijā Horvātijā darbu sāka Telekom Austria mobilo sakaru operators Vipnet (tagad A1 Hrvatska)
Telekom Austria pilnībā tika privatizēts 2000. gadā, un tā akcijas tika iekļautas Vīnes biržas un Ņujorkas fondu biržas sarakstā (tā tika svītrota no pēdējās 2007. gadā). 2000. gada jūnijā Telekom Austria ieguldīja aptuveni 15 miljonus eiro, lai ieviestu zīmolu Jet2Web, tomēr Jet2Web neizdevās gūt panākumus tirgū, jo tas tika uztverts kā neuzticams. Šī zīmola lietošana tika pārtraukta 2002. gadā, un uzņēmuma nosaukums Telekom Austria tika atdzīvināts kā zīmola nosaukums ar jaunu logotipu. 2001. gada februārī tika iegādāts Slovēnijas mobilo sakaru operators Si.mobil (tagad A1 Slovenija). 2002. gadā Telekom Austria no Telecom Italia un citiem akcionāriem atpirka mobilo sakaru operatoru Mobilkom Austria, un Telecom Italia daļa Telekom Austria samazinājās līdz 14,78 %. Telekom Austria lielākais akcionārs bija valsts uzņēmums Österreichische Industrie-Holding AG (ÖIAG) ar 47,17 % daļu.[2] 2005. gada jūlijā par 1,6 miljardiem eiro tika iegādāts Bulgārijas lielākais mobilo sakaru operators Mobiltel (tagad A1 Bulgaria).
2006. gada Telekom Austria grupa tika reorganizēta: fiksēto sakaru meitas uzņēmumi tika apvienoti zem uzņēmuma Telekom Austria FixNet AG, mobilo sakaru uzņēmumi turpināja darboties zem mobilkom austria AG; Abu šo māsas uzņēmumu pārvaldītājsabiedrība bija Telekom Austria AG. 2007. gadā Telekom Austria FixNet AG tika pārdēvēts par Telekom Austria TA AG. 2007. gada jūlijā Serbijā darbu sāka Telekom Austria mobilo sakaru operators Vip mobile (tagad A1 Srbija). Septembrī Maķedonijā darbu sāka mobilo sakaru operators Vip (tagad A1 Macedonia). 1. oktobrī tika iegādāts interaktīvās televīzijas pakalpojumu sniedzējs Mass Response Service GmbH. 3. oktobrī tika paziņots, ka Telekom Austria iegādāsies Kiprā reģistrētā uzņēmuma SB Telecom Ltd. 70 % kapitāldaļu, kam piederēja Baltkrievijas otrais mobilo sakaru operators MDC (Мобильная цифровая связь; vēlāk Velcom, tagad A1 Belarus); darījums tika pabeigts 20. novembrī. 8. oktobrī Telekom Austria vienojās no Tele2 iegādāties virtuālā mobilo sakaru tīkla biznesu Austrijā; darījums tika pabeigts 2008. gada 2. ceturksnī.
2010. gadā fiksētā tīkla un mobilo sakaru meitasuzņēmumi Austrijā (Telekom Austria TA AG un mobilkom austria AG) tika apvienoti uzņēmumā A1 Telekom Austria AG, kas turpmāk bija paredzēts tikai Austrijas biznesam. Savukārt mobilkom austria AG ārvalstu meitasuzņēmumi tika nodoti mātes uzņēmumam Telekom Austria AG. 2011. gada vasarā atklātībā nokļuva vairāku uzņēmuma valdes locekļu krimināli pārkāpumi vairākās jomās laikā no 2004. līdz 2006. gadam; šis skandāls tika nosaukts par "Telekom afēru". 2011. gada 28. aprīlī A1 Telekom Austria prezentēja telesakaru jauno zīmolu A1, kas gada laikā tika ieviests arī citām produktu jomām.
2012. gada jūnijā Meksikas telesakaru uzņēmums América Móvil no investora Ronija Pecika iegādājās 23 % Telekom Austria akciju;[3] 2014. gada jūlijā tas palielināja daļu līdz 51 %. 2014. gadā meitas uzņēmums Mobilkom Liechtenstein tika apvienots ar Lihtenšteinas uzņēmumu Telecom Liechtenstein AG, kurā Telekom Austria meitas uzņēmums Mobilkom Beteiligungsgesellschaft mbH ieguva 24,9 % kapitāldaļu, un Lihtenšteinas Firstiste paturēja 75,1 % akciju.
2017. gada februārī tika dibināts uzņēmums A1 Digital International GmbH (A1 Digital), lai attīstītu grupas ciparu tehnoloģiju biznesu. Augustā A1 Digital iegādājās Šveices mākoņpakalpojumu nodrošinātāja Akenes SA (zīmols Exoscale) vairākuma kapitāldaļu. 2017. gada 14. novembrī Telekom Austria paziņoja par grupas zīmola maiņu, Telekom Austria Group turpmāk saucot par A1 Telekom Austria Group, tomēr formāli saglabājot grupas mātes uzņēmuma nosaukumu Telekom Austria AG. Līdz 2021. gadam visiem meitas uzņēmumiem ārzemēs tika nomainīts zīmols uz A1.
2019. gada augustā grupa iekšējo strīdu dēļ nolēma atbrīvoties no Telecom Liechtenstein akcijām un izstāties no biznesa Lihtenšteinā. 2020. gada 21. jūlijā Telekom Austria piederošās Telecom Liechtenstein 24,9 % kapitāldaļas tika pārdotas Lihtenšteinas Firstistei.
Telekom Austria AG lielākie meitas uzņēmumi:
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.