Sesavas pagasts

Sesavas pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos. Robežojas ar sava novada Elejas, Platones un Vircavas pagastiem, Bauskas novada Viesturu un Svitenes pagastiem, kā arī Lietuvas Šauļu apriņķa Jonišķu rajona Satkūnu, Saugelauku un Krjuku seņūnijām. Pagasta padome atrodas Sesavā.

Sesavas pagasts
Ģerbonis
Novads:	Jelgavas novads
Centrs:	Sesava
Kopējā platība:[1]	98,9 km2
• Sauszeme:	97,7 km2
• Ūdens:	1,3 km2
Iedzīvotāji (2024):[2]	1 334
Blīvums (2024):	13,7 iedz./km2
Mājaslapa:	www.sesava.lv
Sesavas pagasts Vikikrātuvē

Daba

Hidrogrāfija

Upes: Audruve, Jodupe, Liepars, Melnupīte, Oglaine, Rēda, Sesava, Upele, Vircava.

Vēsture

Mūsdienu Sesavas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Bērvircavas muiža (Behrs-Würzau, Bērvircava), Galamuiža (Endenhof, Galamuiža), Lielsesavas muiža (Groß-Sessau, Lielsesava), Liepas muiža (Lindenfeld), Pridiķa muiža (Friedrichshof), Skursteņu muiža (Schorstädt, Skursteņi), Vidusmuiža (Mittelhof, Vidusmuiža).

Sesavas pagasts kā administratīva teritorija izveidojās 18. gadsimta beigās, pirmā pagastvalde ievēlēta 1865. gadā. Ap 1880. gadu Sesavas pagastam pievienoja Jostenes un Galamuižas pagastus. Līdz 20. gadsimta sākumam pagastā atradās Gala muiža (Endenhof), Vidus muiža (Mittelhof), Lielsesavas muiža (Groß-Sessau), Mazsesavas muiža (Klein-Sessau), Jostenes kroņa muiža (Jostan) un Mežvidmuiža. Pēc 1920. gada zemes reformas Gala muižu sadalīja 29 vienībās 358 ha kopplatībā, Vidus muižu 21 vienībā 288 ha kopplatībā.^[3]

1935. gadā Sesavas pagasta platība bija 92,8 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Lielsesavas un Sesavas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Sesavas ciemam pievienoja Eglāju ciemu, bet kolhoza "Līgo" teritoriju pievienoja Jaunsvirlaukas ciemam. 1956. gadā padomju saimniecības "Vidukļi" teritoriju pievienoja Lielvircavas ciemam. 1963. gadā Sesavas ciemam pievienoja Lielsesavas ciemu, 1974. gadā daļu Elejas lauku teritorijas un daļu Vircavas ciema, 1977. gadā - vēl daļu Elejas lauku teritorijas. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.^[4] 2009. gadā pagastu kā administratīvu teritoriju iekļāva Jelgavas novadā.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.^[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1935 1 975 —     1959 2 500 +26.6% 1969 2 225 −11.0%	Gads Iedz. ±% 1979 2 200 −1.1% 1989 2 110 −4.1% 2000 2 013 −4.6%	Gads Iedz. ±% 2011 1 593 −20.9% 2021 1 384 −13.1%

Apdzīvotās vietas

Apdzīvotās vietas: Bajāri, Bērvircava, Buķi, Galamuiža, Klāvi, Lielsesava, Pīlādži, Sarmas, Sesava, Skursteņi, Vidusmuiža.

Ievērojamas personības

• Vensku Edvarts (1855—1897), dzejnieks un žurnālists
• Pauls Tiltiņš (Pols Armāns, 1903—1943), Sarkanās Armijas tankists, Padomju Savienības Varonis
• Ludvigs Bolšteins (1888–1940), latviešu virsnieks, Latvijas armijas ģenerālis, aizsargu priekšnieks no 1925. līdz 1928. gadam, Robežapsardzes priekšnieks no 1928. līdz 1940.gadam
• Pēteris Juraševskis (1872—1945), Latvijas sabiedrisks, politisks darbinieks, jurists.

Saimniecība

Transports

Izglītība un kultūra

Kultūras pasākumi notiek Sesavas tautas namā, darbojas Sesavas pamatskola.

Atsauces

1. «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
2. «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
3. Latviešu konversācijas vārdnīca. XIX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 38410-38411. sleja.
4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
5. OSP