augu suga From Wikipedia, the free encyclopedia
Pļavas āboliņš (latīņu: Trifolium pratense) - divgadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar stipri zarainu sakņu sistēmu, uz kuras attīstās gumiņbaktērijas. Stublājs stāvs, zarains. Lapas trīsstaraini saliktas, ar pielapēm. Ziedi rožaini, sarkanbrūni vai violetsārti, sakopoti lielās, apaļās galviņās. Zied no jūnija līdz septembrim. Auglis pāksts. Pļavas āboliņš bieži sastopams pļavās, laukos, mežmalās, ceļmalās, to kultivē kā vērtīgu lopbarības augu. Labs nektāraugs.
| Pļavas āboliņš Trifolium pratense L. | |
|---|---|
 Pļavas āboliņš (Trifolium pratense) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Pākšaugu rinda (Fabales) |
| Dzimta | Tauriņziežu dzimta (Fabaceae) |
| Ģints | Āboliņi (Trifolium) |
| Suga | Pļavas āboliņš (T. pratense) |
 Pļavas āboliņš Vikikrātuvē | |
Ir divi pļavas āboliņa tipi: vēlīnais ziemāju paveids un agrīnais vasarāju paveids.[1] Pirmo izmanto divus, otro - vienu gadu. Pļavas āboliņš aug visas Latvijas augsnēs, izņemot stipri skābās un ļoti nabadzīgās. Tas ir labs priekšaugs citām laukaugu kultūrām. Labi audzis pļavas āboliņš augšanas laikā uz hektāru saista 150-160 kg gaisa slāpekļa, to sēj gan atsevišķi, gan maisījumā ar citām zālēm. 100 kg pļavas āboliņa siena satur 9,7 kg sagremojamā proteīna un 2,5-3,5 g karotīna.[1]
Tautas medicīnā ziedu tēju lieto hroniska klepus, bronhiālas astmas, drudža, saaukstēšanās slimību ārstēšanai.
Droga satur glikozīdus - trifolīnu un izotrifolīnu; flavonoīdus; kumarīna atvasinājumus, ēterisko eļļu, miecvielas, askorbīnskābi.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
