Sīmanis Simanovičs

Sīmanis Simanovičs (1890. gada 15. maijs – 1972. gada 4. decembris)^[1] bija latviešu politiķis un komunistu aktīvists. Bijis nedemokrātiski ievēlētās Tautas Saeimas deputāts un prezidija loceklis.^[2]

Sīmanis Simanovičs
Tautas Saeimas deputāts
Amatā 1940. gada 21. jūlijs — 25. augusts
Dzimšanas dati	1890. gada 15. maijā Liepājas apriņķis, Krievijas Impērija (tagad  Latvija)
Miršanas dati	1972. gada 4. decembrī Liepāja, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija)
Tautība	latvietis
Politiskā partija	Latvijas Komunistiskā partija

Dzīvesgājums

Skolas gaitas uzsācis Liepājas apriņķa Rāvas pagasta trīsgadīgajā skolā.^[3] Būdams jauns, strādāja Liepājas drāšu fabrikā par kalēju, kur piedalījās 1905. gada revolūcijas notikumos. 1911. gadā apcietināts.^[4] 1913. gadā pēc atbrīvošanas uzsāka darbu Rīgas kuģu remonta rūpnīcā, taču ap 1914. gadu tika apcietināts, ieslodzīts Sanktpēterburgā un izsūtīts spaidu darbos uz Irkutsku. Pēc Oktobra revolūcijas karoja latviešu sarkano strēlnieku rindās, līdz 1920. gadu sākumā atgriezās Latvijā.^[1] No 1929. gada darbojies Latvijas Komunistiskajā partijā, par ko 1932. gadā piespriesti četri gadi spaidu darbos.^[5] Bija kandidējis Liepājas domes vēlēšanās.^[6]

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā kļuvis par Liepājas pilsētas arodbiedrības priekšsēdētāju, kā arī nedemokrātiski ievēlētās Tautas Saeimas deputātu un prezidija locekli. Bijis viens no divdesmit parlamenta delegātiem, kuri Maskavā lūdza Latvijas iekļaušanu PSRS.^[7][8] 1941. gadā iecelts par Liepājas apgabaltiesas pagaidu priekšsēdētāju.^[9] Otrā pasaules kara laikā un līdz 1948. gadam strādāja tiesu sistēmā, pēc tam strādājot kā Liepājas pilsētas milicijas daļas priekšnieka vietnieks un kokapstrādes kombināta "Baltija" pensionāru padomes vadītājs.^[1]

Miris Liepājā 1972. gadā.

Atsauces

1. «Sīmanis Simanovičs». Komunists (Liepāja). 1972. gada 8. decembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. Februāris. Skatīts: 2020. gada 27. janvārī.
2. Kas balsoja par sociālistisko Latviju. - Latvijas Jaunatne. - 1991.g. 20. jūlijs
3. F. Arnis. «Kas viņi bija?». Komunists (Liepāja), 1988. gada 2. novembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. Februāris. Skatīts: 2020. gada 27. janvārī.
4. B. P. «Veci revolucionāri stāsta jaunatnei par savām cīņu gaitām». Jaunais Komunārs, 1941. gada 4. maijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. Aprīlis. Skatīts: 2013. gada 18. augustā.
5. «Galvas pilsēta». Latvijas Kareivis. 1932. gada 25. septembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. Aprīlis. Skatīts: 2013. gada 18. augustā.
6. «Liepājas pilsētas valde». Valdības Vēstnesis. 1929. gada 16. februārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. Aprīlis. Skatīts: 2013. gada 18. augustā.
7. Aina Burija. «Padomju okupācijas sākums Liepājā». liepajniekiem.lv, 2002. gada 8. aprīlī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 4. janvārī. Skatīts: 2013. gada 18. augustā.
8. «Latvijas lūdzēji Maskavā». Latvijas Avīze. 2010. gada 5. augustā. Skatīts: 2013. gada 18. augustā.
9. «Apstiprināti tiesneši». Jaunais Komunārs. 1941. gada 4. janvārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. Aprīlis. Skatīts: 2013. gada 18. augustā.