Remove ads
Rivne[2] (ukraiņu: Рівне) ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas rietumos, Rivnes apgabala centrs.
| Rivne | |||
|---|---|---|---|
| Рівне | |||
 Sobornas iela Rivnē | |||
| |||
  Rivne | |||
| Koordinātas: 50°37′10″N 26°15′04″E | |||
| Valsts |
 Ukraina | ||
| Apgabals | Rivnes apgabals | ||
| Rajons | Apgabala nozīmes pilsēta | ||
| Pilsētas tiesības | 1939 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 58,24 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • kopā | 245 289 | ||
| Laika josla | EET (UTC+3) | ||
| Mājaslapa | http://www.city-adm.rv.ua/ | ||
 Rivne Vikikrātuvē | |||
Rakstos pirmoreiz minēta 1283. gadā kā Galīcijas-Volīnijas kņazistes pilsēta. 14. gadsimta beigās tā iekļauta Lietuvas lielkņazistē, 1569. gadā kļuva par Polijas—Lietuvas kopvalsts daļu. No 1723. gada pilsēta bija viens no svarīgākajiem Ļubomirsku dzimtas īpašumiem.
Pēc Polijas Trešas dalīšanas 1795. gadā nonāca Krievijas Impērijas sastāvā. 1919. gadā īsu brīdi bija Ukrainas Tautas republikas pagaidu galvaspilsēta. 1921. gada Rīgas miera rezultātā Rivni iekļāva atjaunotajā Polijas valstī. Otrā pasaules kara sākumā, pēc Polijas kampaņas 1939. gadā iekļauta Ukrainas PSR, pamatojoties uz Molotova—Ribentropa paktu. No 1941. gada 28. jūnija līdz 1944. gada 2. februārim atradās vācu okupācijā, bija Ukrainas reihskomisariāta administratīvais centrs. No 1991. gada ir Ukrainas Rivnes apgabala centrs.
Remove ads
Rivne ir riteņbraucēja Serhija Hončara (Сергій Гончар, 1970), politiķa Jurija Lucenko (Юрій Луценко, 1964) un poļu sabiedriskās darbinieces Annas Valentinovičas (Anna Walentynowicz, 1929—2010) dzimtā pilsēta.
19. gadsimta sešdesmitajos gados vietējā skolā mācījās krievu rakstnieks Vladimirs Koroļenko (Владимир Галактионович Короленко, 1853—1921), bet 20. gadsimta sākumā — amerikāņu ekonomists Saimons Kuznecs (Simon Kuznets, 1901—1985). Pirmā pasaules kara laikā Rivnes hospitālī strādāja lielkņaze Olga Aleksandrovna (Ольга Александровна, 1882—1960).
Remove ads
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
Remove ads