Latvijas kultūras piemineklis nr. 1259 From Wikipedia, the free encyclopedia
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
Rendas jeb Valdatu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Rendas pagastā. Pilskalns atrodas ap puskilometru uz ziemeļiem no Lielrendas mācītājmuižas, Valdātu māju zemē, Abavas kreisajā krastā. Neraugoties uz to, ka Abavai šaī vietā ir augsti un stāvi krasti, pilskalns tomēr novietots zemā vietā un svešiniekam grūti ieraugams. Pilskalna ierīkošanai izmantota dabīga vieta, kas radusies Mazupei Abavā krītot. Mazupīte ir neliela, 4 kilometrus gara upīte, kas izceļas tuvējās pļavās un tek pa radžainu gultni. Tuvojoties savai grīvai, Mazupe spēji pasviežas sāņus radīdama līci ap 50 m caurmērā. Šaī no trim pusēm ūdens ierobežotā vietā cilvēka roka ir uzmetusi 2 m augstu uzbedumu ziemeļrietumu pusē un mazāku, apm 1 m augstu arī pret dienvidrietumiem. Tādā kārtā radies mazs parasta tipa pilskalniņš ar uzeju uzbeduma Abavas gala, parastā vietā. Pilskalna mitņu slānis pusmetru dziļš un sastāv no ogļainām smiltīm. Pirms 50 gadiem pilskalna plakums esot arts, bet tagad tur ierīkots “balles placis” ar soliem. Lai atvieglotu uzkāpšanu pilskalnā no Abavas puses, tad vācu kareivji okupācijas laikā austrumstūrī ir rakuši uzbraucamu vietu.
| Rendas pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Rendas pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Rendas pagasts, Kuldīgas novads, Latvija |
| Koordinātas | 57°04′15.7″N 22°17′59″E |
| Oficiālais nosaukums: Rendas pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 1259 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Dažus desmit soļus attālu, uzbeduma priekšā ir apdegušu akmeņu kruva. Domājams, tā veca pirts vieta.
Vietas nosaukums “Rende” minēts jau 1253. gadā. Vai taī laikā pastāvējusi arī Rendes pils, nav zināms. Pilskalns ir tik neliels apcietinājums, kas nav spējīgs izturēt nopietnu pretošanos uzbrukuma brīdī.
80 gadus vecais saimnieks stāstīja, ka viņa māju robežās esot kāds pakalns, kur atrodot bronzas rotas lietas. Viņš arī stāstīja, ka vieta pie Medaiķu ezera un mājām (Bil. Mag. XIV.) esot ieguvusi savu nosaukumu “Pilskalns” no kādas ēkas, kuru kungi uzcēluši kalngalā medību vajadzībām. (Vēlāk šo vietu apmeklējot, patiesi, neatradām nekādas pilskalna pazīmes.)
Ansis Lerhis-Puškaitis par Rendas pilskalnu uzrakstījis teiku: Pašā Abavas upes malā senos laikos bijusi pils (otrs pilskalns atrodoties pie Rendes Madaiķu mājām). Reiz tuvais ezers sacēlies lielās bangās, gāzdamies pret pili. – Tad kalns notrīcējis un pils nogrimusi kalnā ar visiem ļaudīm. Pēc ūdens norimis un kalna galā tikai caurums atlicies. Vecie apliecina, ka paši caurumu redzējuši, un ka veļu laika ap pusnakti pa caurumu iznākot divi balti cilvēki (Pasakas VII. 1098. lpp).[1]
