Reinholds Bernhards

Reinholds Bernhards, arī Mārtiņš-Reinholds Bernhards, (dzimis 1879. gada 26. martā Carnikavā, Rīgas apriņķī, Vidzemes guberņā Mārtiņa Bernharda ģimenē, miris 1937. gada 4. novembrī) bija tālbraucējs kapteinis, Latvijas SPR Kara flotes komandieris,^[1] Pēterburgas Zinātņu akadēmijas hidrogrāfs, meteorologs un hidrologs, Polinēzijas ģeogrāfs un antropologs.^[2]

Dzīvesgājums

1900. gadā absolvēja Mangaļu jūrskolu, no 1901. gada bija tālbraucējs stūrmanis. 1903. gadā ieguva tālbraucēja kapteiņa diplomu, bija pasniedzējs Lubezeres jūrskolā.

1904. gadā iesaukts Krievijas Impērijas armijā. No 1918. gada 2. augusta līdz 22. augustam Padomju Krievijas Volgas kara flotiles komandieris. No 1919. gada februāra Padomju Latvijas armijas kara flotiles komandieris. 1919. gada 22. maijā, pēc Rīgas zaudēšanas, flotile pilnā sastāvā viņa vadībā pārgāja Latvijas zemessardzes pusē. No 1919. gada augusta līdz 1920. gada janvārim apakšpulkvedis Judeņiča Ziemeļrietumu brīvprātīgo armijā. 1930. gadā atvaļināts no Latvijas Republikas armijas.

Strādāja par Latvijas Radio diktoru. Sarakstīja pirmās kara kuģniecības taktikas mācību grāmatas latviešu valodā, kā arī virkni noveļu. Valsts prezidenta u.c. augstāko amatpersonu standartu un karogu idejas autors.

Izvadīts no Rīnūžu Baltās baznīcas, apglabāts Vecmīlgrāvja Daugavgrīvas Baltāsbaznīcas draudzes kapsētā.

Atsauces

1. 46-47. lpp.
2. Bernhards, R., kapt. "Piedzīvojumi un novērojumi Polinēzijā", «Latvijas Jaunatne», Nr. 115, 1935, 1. septembris, 12. lpp.