Raciboža
From Wikipedia, the free encyclopedia
Raciboža (poļu: Racibórz, vēsturiski arī Ratibora (vācu: Ratibor)) ir sena pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē netālu no Čehijas robežas pie Odras upes, ziemeļos no Morāvijas vārtiem.
| Raciboža | ||
|---|---|---|
 | ||
| ||
 Raciboža | ||
| Koordinātas: 50°05′31″N 18°13′11″E | ||
| Valsts | Polija | |
| Vojevodiste | Silēzijas vojevodiste | |
| Apriņķis | Racibožas apriņķis | |
| Pilsētas tiesības | 1217 | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 74,96 km2 | |
| Augstums | 194 m | |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | ||
| • kopā | 51 257 | |
| • blīvums | 765,1/km² | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| Mājaslapa |
www | |
| Raciboža Vikikrātuvē | ||
Viena no senākajām pilsētām Silēzijā, Augšsilēzijas senākā galvaspilsēta. No 1336. līdz 1521. gadam Raciboža bija kņazistes centrs. 1211. gadā Racibožā tika nodrukāta monēta ar pirmo uzrakstu poliski — (MILOST). Arī pirmā Polijas himna (Gaude Mater Polonia) tika radīta 12. gadsimta sešdesmitajos gados dominikāņu klosterī pie Racibožas. 1521. gadā līdz ar Racibožas kņaza Valentīna nāvi izbeidzās čehu karaliskā Pšemislu dinastija. Rūpnieciski pilsēta sāka attīstīties 19. gadsimta otrajā pusē, kad tā ietilpa Vācijas sastāvā ar nosaukumu Ratibora. Pēc Otrā pasaules kara, pamatojoties uz Jaltas un Potsdamas konferences lēmumiem, pilsēta tika piešķirta Polijai, bet vācu iedzīvotāji no tās padzīti. 1945. gada jūnijā kādu gan laiku pilsētā bija iegājis Čehoslovākijas karaspēks.
Uz ziemeļiem no pilsētas, Lubovicas pilī, 1788. gadā dzimis vācu dzejnieks Jozefs fon Eihendorfs (Joseph von Eichendorff, 1788 — 1857).
Apskates objekti
- Racibožas Jēkaba baznīca (Kościół św. Jakuba w Raciborzu)
Galerija
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.