Krievijā radies fašisma paveids From Wikipedia, the free encyclopedia
Rašisms (krievu un ukraiņu: рашизм, hibrīdvārds no angļu: Russia — 'Krievija' un fašisma) jeb Krievijas fašisms[1] ir termins, ko daudzi pētnieki, politiķi un žurnālisti lieto, lai apzīmētu ideoloģiju, sociālo praksi un politisko režīmu Krievijā pēc PSRS sabrukuma.
To definē kā Krievijā radušos fašisma paveidu, kam raksturīgs pareizticīgais tradicionālisms, ksenofobija, šovinisms, iedomāta krievu izredzētība un "īpašā misija", imperiālisms, totalitārisms, pārkrievošana, ideja par Maskavu kā trešo Romu, eirāzisms, resentiments un revanšisms.[2][3]
.jpg)
Jēdzienu "rusisms" 1995. gadā sāka lietot Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents Džohars Dudajevs, lai raksturotu Krievijas karadarbību Čečenijā kā pieaugošu galēji labējās ideoloģijas izpausmi. Viņaprāt, rusisms ir "naida ideoloģijas paveids, kura pamatā ir lielkrievu šovinisms, bezdvēseliskums un amorālums." No citiem zināmajiem fašisma, rasisma un nacionālisma veidiem tas atšķiroties ar savu īpašo nežēlību gan pret cilvēkiem, gan dabu, un tā darbības princips esot "visu un visa iznīcība, izdedzinātās zemes taktika".[4] Pēc Dudajeva nāves jēdzienu turpināja lietot čečenu separātistu vadoņi un ideologi, tostarp Ičkerijas Čečenu republikas trešais prezidents Aslans Mashadovs, kurš 2004. gada intervijā rašismu nosauca par Čečenijas galveno ienaidnieku.[5]
Citur jēdzienu neformāli sāka lietot 2008. gadā, Krievijas—Gruzijas kara laikā, bet angļvalodīgajos plašsaziņas līdzekļos tas sāka izplatīties pēc Krievijas—Ukrainas kara sākuma, kad Krievijas Federācija 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un iebruka Ukrainas Donbasā, bet vēl vairāk — pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā. Vislielākā loma jēdziena popularizēšanā bija Augstākajai Radai un Borisa Sevastjanova dziesmai "Tas, bērniņ, ir rašisms" (Это, детка, рашизм).[6]
2021. gada jūnijā tika izdota ap 5000 vārdu gara Vladimira Putina eseja "Par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību", kurā citstarp apgalvots, ka ukraiņi un krievi esot "viena tauta", "viens veselums", to nošķirtība esot vienīgi dažu kļūdu un ārēju spēku apzinātas rīcības rezultāts, bet "Ukrainas patiesa suverenitāte ir iespējama tikai partnerībā ar Krieviju".[7]
2022. gada 3. aprīlī, dienā, kad pasaulē kļuva zināms par Bučas slaktiņu, Krievijas valsts informācijas aģentūra RIA Novosti izdeva politologa Timofeja Sergeiceva rakstu “Kas Krievijai jādara ar Ukrainu?”, kurā ieteikts ukraiņu eliti likvidēt, Ukrainu kā valsti iznīcināt, bet Ukrainas iedzīvotājiem veikt "deukrainizāciju", "deeiropeizāciju" un "pāraudzināšanu".[8] Vairāki Ukrainas plašsaziņas līdzekļi rakstu nodēvēja par rašisma manifestu.[9]
2022. gada 19. maijā Krievijas Federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu uzraudzības dienests pieprasīja dzēst rakstus Vikipēdijā angļu valodā par rašismu un Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā.[10][11] Tajā pašā dienā The New York Times izdeva amerikāņu vēsturnieka, fašisma pētnieka un Jeila Universitātes profesora Timotija Snaidera rakstu "Mums tas ir jāpasaka. Krievija ir fašistiska", kurā viņš pauda viedokli, ka Krievija atbilstot lielākajai daļai fašisma pētnieku lietotajiem ideoloģijas kritēriju — vadoņa kults, Otrajā pasaules karā mirušo kults un "mīts par impēriskā diženuma bijušo zelta laikmetu, ko atjaunos karš kā attīrošs vardarbības akts".[12][13]
2023. gada 2. maijā Ukrainas Augstākā Rada pieņēma rezolūciju "Par rašisma ideoloģiju Krievijas Federācijas politiskajā režīmā, rašisma kā totalitārisma un cilvēknīšanas principu un prakses nosodījumu", likumdošanā ieviešot terminu "rašisms".[14][15]
Literatūrzinātnieks, žurnālists un politiķis Aleksejs Grigorjevs uzskata, ka krievu fašismam tāpat kā vācu nacismam ir raksturīga sadalītās tautas koncepcija un uzdevums to "atkalapvienot" vienā valstī. Ja vācu nacisma gadījumā šajā koncepcijā īpaša loma bija atvēlēta austriešiem, tad krievu fašismā tāda esot ukraiņiem. Savukārt aicinājumus ukraiņus "denacificēt" un Mariupolē veikto iedzīvotāju slaktiņu viņš ir pielīdzinājis nacistu Galīgajam risinājumam (Endlösung).[16]
Neatkarīgās Rīta Avīzes žurnālists Bens Latkovskis uzskata, ka Putina režīmu nevar saukt par fašistisku, jo putinisma jeb rašisma galvenā atšķirība no fašisma "abas šīs ideoloģijas nostāda politiskā spektra gandrīz vai pretējās pusēs" Ja fašisms bija revolucionāra ideoloģija, kuras mērķis bija izveidot jaunu antropoloģisko kārtību un jauna tipa cilvēku, kam bija vajadzīga ārkārtīgi plaša sabiedrības politizācija un mobilizēšana, tad rašisms "ir kontrrevolucionārs, strikti iestājas pret jebkādām sociālām reformām un sabiedrības mobilizāciju".[17]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
