Rīgas Centrālcietums ir lielākais cietums Latvijā, tajā sodu izcieš ap 1225 ieslodzīto.[1] Tas ir izmeklēšanas cietums, kurā atrodas daļēji slēgtā un slēgtā cietuma nodaļa. Cietums atrodas Mazajā Matīsa ielā 3, Rīgā, un tas ir atklāts 1905. gadā. 2008. gadā Centrālcietums tika apvienots ar Matīsa cietumu.
Atklāšana un uzbrukums cietumam
Centrālcietuma celtniecība tika uzsākta 1902. gadā, bet 1905. gadā notika tā atklāšana. Celtniecība gan turpinājās līdz 1914. gadam. Cietuma kompleksā tobrīd ietilpa 15 ēkas, un sākotnēji tas bija paredzēts 1360 ieslodzīto izmitināšanai.[2]
Tajā pašā gadā, 1905. gada revolūcijas laikā, LSDSP kaujinieku grupa veica uzbrukumu cietumam. Uzbrukums notika naktī uz 1905. gada 20. septembri ar nolūku atbrīvot ieslodzītos partijas biedrus. Uzbrukuma laikā kaujinieku pusē cietušo nebija, bet atceļā divus no viņiem apcietināja. 17 kaujinieki ielauzās vieninieku korpusā un atbrīvoja LSDSP Rīgas komitejas locekli Jāni Lāci un vienu no fabrikas "Fenikss" kaujinieku vadītājiem Jūliju Šleseru, kuriem draudēja nāves sods. Pārējos apcietinātos atbrīvot neizdevās, jo nevarēja atslēgt kameras. Sadursmē tika nošauti vai ievainoti 15 cietuma uzraugi.
Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gadā cietums tika evakuēts un pamests, ieslodzītie tajā netika ievietoti līdz 1919. gadam.[2]
Latvijas brīvības cīņu laikā
.jpg)
Latvijas SPR laikā 1919. gadā lielinieki Centrālcietumā ieslodzīja padomju varas pretiniekus, galvenokārt vācbaltiešus. Landesvēram tuvojoties Rīgai, 1919. gada 22. maijā cietuma pagalmā 32 ieslodzītos nošāva, viņu vidū bija arī jaunā dziedātāja Mariona fon Klota un luterāņu mācītāji Hermanis Bergengrūens, Erhards Deblers, Augusts Ekhardts, Teodors Hofmanis, Eberhards Savarijs, Eižens Šeiermanis, Teodors Taube, Ernsts Fromholds-Treijs.
Otrā pasaules kara laikā
Pēc Latvijas PSR Valsts Drošības Tautas komisāra Simona Šustina 1941. gada 26. jūnija rīkojuma cietumā no 27. jūnija līdz 29. jūnijam tika nošauti 99 cilvēki.[3], ieskaitot Valsts Prezidenta adjutantu Miervaldi Lūkinu [4][5] un atvaļinātos pulkvežleitnantus Nikolaju Fogelmani un Augustu Muižuli.
Zināmi 70 nogalināto vārdi: tie galvenokārt ir Rīgas uzņēmumu un iestāžu darbinieki S. Aleksejevs (dzimis 1898), A. Bartenverters (1913), H. Bērziņš-Nave (1904), E. Bruks (1910), F. Brunenaus (1903), J. Bucis (1902), K. Burneiko (1910), A. Ceplis (1920), M. Čaguss (1913), A. Dauksts (1920), P. Dolgovs, A. Džerēns (1907), P. Frišenfelds (1869), O. Grāvītis (1903), F. Gurvičs (1889), O. Heniņš (1904), D. Indricāns (1900), Ē. Lēvens (1903), H. Lucavs (1919), P. Lūsis (1888), A. Mednis (1898), Ē. Millers (1916), H. Neibergs (1893), J. Kagans, R. Kauliņš (1900), P. Kazaks (1922), R. Krauja (1896), J. Krišmanis (1915), R. Polaks (1892), A. Reinis (1909), A. Rozenbergs (1912), V. Rubulis (1901), K. Rūtenbergs (1904), I. Stallītis (1889), A. Strautkalns, V. Valeskalns, zemnieks E. Ūdris (1905), mežsargs J. Vīķelis (1885), Saulkalnes dzelzceļa stacijas priekšnieks J. Širmanis (1903), skolotāji K. Baukšķis (1909), A. Čuibe (1879), K. Freidenfelds (1876), bet arī virsnieki V. Ž. Braše (1906), N. Fogelmanis (1885), M. Lūkins (1894), A. Muižulis (1893), O. Penka (1910), policisti R. Svarups (1909), K. Valdmanis (1907), aizsargi J. Bergmanis (1893), Ā. Ciršs (1887), V. Pikāns (1912), H. Vistiņš (1900), inženieri A. Blankenburgs (1881), K. Bobrovs (1905), E. Jansons (1906), Masļenku robežpunkta robežsargs F. Puriņš (1893), skautu vadītājs J. Kuks (ap 1920), grāmatveži O. Bruks (1908), A. Kalnpurs (1910), R. Kēdens (1897), V. Roga (1903), Ā. Šteinbergs (1902), arhitekts A. Čuibe (1908), gleznotāji J. Herlings (1904), H. Jandals (1915), tiesnesis E. Krūze (1891), ķīmiķis M. Kuzņecovs (1894), Nacionālās Operas korists V. Patmalnieks (1910) un ārsts N. Reinics (1900).[6]
80 ieslodzītajiem 30. jūnijā no cietuma izdevās izlauzties.
Kopš Latvijas Neatkarības atjaunošanas
2008. gada 31. oktobrī tika apvienots Matīsa cietums un Centrālcietums. Cietumu apvienošana tika veikta, lai atbilstoši tā brīža negatīvās ekonomiskās situācijas apstākļos un 2009. gada valsts budžeta veidošanas kontekstā varētu samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu un administratīvos izdevumus cietumu uzturēšanai. Šāds lēmums arī atbilda deklarācijā par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta darbību minētajam uzdevumam: optimizēt cietumu skaitu, slēdzot atsevišķus cietumus un sākot būvēt jaunu, mūsdienu standartiem atbilstošu cietumu.[7]
2010. gadā no cietuma izbēga četri ieslodzītie.[8]
| Datums | Ieslodzīto skaits |
|---|---|
| 1919. gada 15. februārī[2] | 219 |
| 1919. gada 15. aprīlī[2] | 709 |
| 2011. gada 1. janvārī[9] | 1 726 |
| 2011. gada 31. decembrī[10] | 1 623 |
| 2013. gada 31. decembrī[11] | 1 280 |
| 2014. gada 31. decembrī[1] | 1 225 |
- Bruno Kalniņš (1935—1936) — politiķis, viens no vadošajiem LSDSP darbiniekiem
- Rainis — latviešu dzejnieks un politiķis
- Alfrēds Rubiks (1994—1995) — politiķis, Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs
- Pēteris Stučka — viens no Jaunās strāvas līderiem, Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas valdības vadītājs
- Aivars Lembergs — Latvijas un Ventspils politiķis un pašvaldību darbinieks, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs no 1988. gada līdz 2021. gadam.
- Marats Kasems — Latvijas politologs, bijušais Krievijas žurnālists un ziņu aģentūras Sputnik Lietuva galvenais redaktors.
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
