Privatizācija Latvijā norisinājās pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Padomju Savienībā, kurā Latvija bija iekļauta, īpašums piederēja valstij.[1] Pēc neatkarības atgūšanas bija nepieciešamība pēc privātīpašuma, lai veiksmīgi īstenotu tirgus ekonomiku (veidotos un attīstītos uzņēmējdarbība un piesaistītu ārvalstu investorus).[2] Pirmo reizi šis jēdziens minēts un parādījies kā politisks uzstādījums Latvijas Tautas frontes 2. kongresa sagatavotajā programmā.[3] Privatizācija Latvijā vērtējama gan pozitīvi (mazo uzņēmumu privatizācija, darbinieku apbalvošana ar akcijām uzņēmumā), gan negatīvi (lielo uzņēmumu privatizācijas process, atlīdzināšanas privātpersonām jautājums).[4] Privatizācijai var izdalīt divus posmus - decentralizētā privatizācija (līdz 1994. gadam) un centralizētā privatizācija (no 1994. gada).
No 1991. gada līdz 1994. gadam Latvijā norisinājās decentralizēta privatizācija.[5] Šo procesu regulēja 18 dažādi likumi un papildus tiem arī citi pakārtoti tiesiskie akti.[6] Šajā laika posmā notikusī privatizācija valstij finansiālā izteiksmē ir sniegusi maz, privatizācijas fondā ieskaitīti 9,6 miljoni latu.[7] Būtiskākais ieguvums no šī privatizācijas posma ir veiksmīgi darbojošies uzņēmumi, kuru darbība sniedz ieguldījumu valsts tautsaimniecībā (piemēram, A/S Laima, A/S Uzvara, A/S Rīgas vīni, u.c.).[6] Tomēr tiek uzskatīts, ka šis privatizācijas periods Latvijā ir bijis neveiksmīgs - necaurspīdīgs un haotisks.[8] Privatizācijas veidi šajā laikā bija noma ar izpirkuma tiesībām vai pirkšana par brīvi konvertējamu ārvalstu valūtu līdz lata ieviešanai.[9] Līdz 1994. gadam privatizēt varēja tikai tos objektus, kas bija pēc 1940. gada 17. jūnija pilnīgi no jauna uzcelti un tādus objektus, kas līdz tam bija valsts vai pašvaldību īpašumā.[6]
No 1994. gada privatizācija Latvijā notika centralizēti. 1994. gada 22. aprīlī tika izveidota Privatizācijas aģentūra, kuras darbība ir nodrošināt valsts īpašuma objektu privatizāciju.[10] Pēc tās izveides sāka darboties uz sertifikātiem balstīta privatizācija, līdzīga kā Igaunijā.[11] Viena sertifikāta vērtība atbilda 0,5 kvadrātmetru celtniecības vidējām izmaksām[12], ko Ministru kabinets noteica 28 latu apmērā.[13] Sertifikātus izsniedza Latvijas iedzīvotājiem par Latvijā nodzīvotajiem gadiem, politiski represētajām personām un nelikumīgi atņemto īpašumu īpašniekiem.[12] Šajā privatizācijas posmā privatizēta lielākā daļa īpašumu. Līdz 2004. gada sākumam privatizācijas ieņēmumi bija 300,83 miljoni latu naudā un 1426 miljoni latu sertifikātos.[14] Privatizācijas nobeigumu datē ar 2005. gada 1. septembri, kad stājās spēkā „Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums”, kas nosaka konkrētā privatizācijas posma noslēgumu.[15]
Privatizācijas sertifikātu izmantojums 2005. gada 1. novembrī
| Īpašuma veids | Privatizācijas sertifikātu skaits (milj.) |
|---|---|
| Dzīvojamās mājas | 35,07 |
| Uzņēmumi un citi īpašumi | 7,11 |
| Kapitāldaļas (akcijas) | 44,43 |
| Zeme | 15,19 |
| Kopā, % no kopējā piešķirto sertifikātu skaita | 91,1% |
Pēc privatizācijas procesa Latvijā 75% iekšzemes kopprodukta veidojas privātajā sektorā, kurā (2005. gada nogalē) tika nodarbināti 74% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.[17] Bez tam, trešdaļa Latvijas iedzīvotāju privatizācijas ceļā ir ieguvuši īpašumu (nekustamo īpašumu, akcijas uzņēmumos).[6]
Dzīvojamais fonds Latvijā (milj. kvadrātmetri)
| 1990 | 1995 | 2000 | 2005 | |
|---|---|---|---|---|
| Pavisam | 52,9 | 52,7 | 53,4 | 56,4 |
| Sabiedriskais sektors | 36,6 | 26,2 | 12,8 | 8,1 |
| Privātais sektors | 16,3 | 26,5 | 40,6 | 48,3 |
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
