Priekules pagasts

Priekules pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Priekules pilsētu, Bunkas, Virgas, Gramzdas, Vaiņodes un Embūtes un Kalvenes pagastiem. Pagasta centrs atrodas Priekulē — šo pilsētu pagasts iekļauj no visām pusēm.

Priekules pagasts
Novads:	Dienvidkurzemes novads
Centrs:	Priekule
Kopējā platība:[1]	152,8 km2
• Sauszeme:	149,1 km2
• Ūdens:	3,7 km2
Iedzīvotāji (2024):[2]	455
Blīvums (2024):	3,1 iedz./km2
Priekules pagasts Vikikrātuvē

Daba

Atrodas Rietumkursas augstienē. Austrumu daļa atrodas Embūtes paugurainē, rietumu daļa — Vārtājas viļņotajā līdzenumā. Augstākā vieta atrodas Asītes apkaimē — vairāk kā 155 m vjl.

Hidrogrāfija

Upes

• Ruņa
  • Kauliņupe
• Vārtāja
  • Āģēre
    • Čikste
    • Remese
  • Birztala
  • Virga
    • Lībjupe
    • Niedrupe
    • Melnupe
      • Lašupe

Ezeri un ūdenskrātuves

• Reiņu ezers (16 ha)
• Blažģa ezers (5,5 ha)

Pagastā atrodas arī vairākas ūdenskrātuves, no kurām lielākā ir Dobeļdīķis (19,9 ha), daļēji atrodas Priekulē.

Purvi

• Priekules purvs (206 ha)
• Purvenieku purvs
• Baronu purvs

Vēsture

Mūsdienu Priekules pagasta teritorijā vēsturiski atradās Bages-Asītes muiža (Gut Bagge-Assiten, Audari), Gaļķintes muiža (Gut Galkiten), Jaujenieku muiža (Gut Sophienhof), Mazgramzdas muiža (Gut Klein-Gramsden, Mazgramzda), Mežnieku muiža (Gut Mescheneeken), Nodegu muiža (Gut Nodaggen), Ordangas muiža (Gut Ordangen), Priekules Asītes muiža (Gut Preekuln-Assiten).

1935. gadā Liepājas apriņķa Priekules pagasta platība bija 78 km² un tajā dzīvoja 1307 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Priekules un Sudmaļu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Priekules ciems ietilpa Priekules (1949—1959) un Liepājas (1959—2009) rajonos. Likvidēts 1951. gadā, tā teritorija pievienota Sudmaļu ciemam. Sudmaļu ciems likvidēts 1957. gadā, tā teritorija pakļauta Priekules pilsētai, izveidojot Priekules lauku teritoriju. Priekules lauku teritorijai 1960. gadā pievienoja Asītes ciema padomju saimniecības «Priekule» teritoriju. 1975. gadā no jauna izveidoja Priekules ciemu, tajā iekļaujot Priekules lauku teritoriju un daļu Gramzdas ciema teritorijas.^[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Priekules pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Priekules novadā. 2021. gadā Priekules novadu iekļāva Dienvidkurzemes novadā.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[4]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1935 2 300 —     1959 2 250 −0.09% 1967 1 450 −5.34%	Gads Iedz. ±% g.p. 1979 1 140 −1.98% 1989 921 −2.11% 2000 796 −1.32%	Gads Iedz. ±% g.p. 2011 611 −2.38% 2021 478 −2.42% 2024 455 −1.63%

Apdzīvotās vietas

Kalnenieki

Lielākās apdzīvotās vietas ir Saulaine, Kalnenieki, Mazgramzda, Audari, Asīte.

Ievērojamas personības

• Ādolfs Kuršinskis (1884—1933) — satiksmes ministrs (1920—1921).

Saimniecība

Transports

Izglītība un kultūra

Atsauces

1. «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
2. «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
3. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
4. OSP