Pauls fon Hindenburgs

Pauls Ludvigs Hanss Antons fon Benekendorfs un fon Hindenburgs (vācu: Paul Ludwig Hans Anton von Beneckendorff und von Hindenburg, biežāk pazīstams kā Pauls fon Hindenburgs (vācu: Paul von Hindenburg); dzimis 1847. gada 2. oktobrī, miris 1934. gada 2. augustā) bija vācu feldmaršals un politiķis.

Šis raksts ir par feldmaršalu. Par dirižabli skatīt rakstu LZ 129 Hindenburg.

Pauls fon Hindenburgs Paul von Hindenburg
Vācijas prezidents
Amatā 1925. gada 12. maijs — 1934. gada 2. augusts
Priekštecis	Frīdrihs Eberts
Pēctecis	Ādolfs Hitlers
Dzimšanas dati	1847. gada 2. oktobrī  Prūsijas Karaliste, Pozene (tagad  Polija, Poznaņa)
Miršanas dati	1934. gada 2. augustā (86 gadu vecumā)  Prūsijas Karaliste, Neideka (Neudeck) (tagad  Polija, Ogrodzeņeca (Ogrodzieniec))
Tautība	vācietis
Politiskā partija	bezpartijisks
Profesija	militārpersona
Paraksts

Biogrāfija

Dzimis sena prūšu aristokrāta ģimenē. Mārtiņš Luters bija Hindenburga radinieks no tēva puses. Mācījās dažādās kara skolās. Piedalījās Austriešu-prūšu karā un Franču-prūšu karā. Kā jauns virsnieks bija klāt Vācijas Impērijas proklamēšanā 1871. gada 18. janvārī Versaļā.

1911. gadā atvaļinājās no armijas. Sākoties Pirmajam pasaules karam, Hindenburgs ar Helmuta Moltkes rīkojumu atkal tika iesaukts dienestā un sešdesmit sešu gadu vecumā kļuva par nacionālo varoni, uzvarot Tannenbergas kaujā un Pirmajā Mazūru ezeru kaujā. No 1916. gada bija ģenerālštāba priekšnieks un kopā ar palīgu Erihu Ludendorfu vadīja Vācijas cīņu kara laikā.

1919. gadā atkāpās no amata. 1919. gadā liecināja Reihstāga komisijai, ka zaudējums karā notika t.s. "Dūriena mugurā" (Dolchstoß) dēļ, kas vēlāk kļuva par svarīgu propagandas cīņas ieroci Vācijā.

Kļuvis par privātu personu, 1925. gadā, Alfreda fon Tirpica pierunāts, piedalījās Vācijas prezidenta vēlēšanās un tika ievēlēts.

1932. gadā, 84 gadu vecumā, atkal tika ievēlēts par Vācijas prezidentu, otrajā kārtā pārspējot Ādolfu Hitleru. Iesākumā pretojoties šādai iespējai, 1933. gadā Hindenburgs iecēla Hitleru par Vācijas kancleru. Pēc Hindenburga nāves 1934. gadā Hitlers kļuva par Vācijas fīreru, apvienojot kanclera un prezidenta amatu.

Hindenburgs kopā sievu tika apbedīts Tannenbergas memoriālā Austrumprūsijā (netālu no mūsdienu Olštinekas Polijā). Otrā pasaules kara laikā, tuvojoties Padomju armijai, Hindenburga un sievas sarkofāgi tika pārvesti uz Marburgu, kur tos pēc kapitulācijas kādā šahtā atrada ASV karavīri. Vēlāk Hindenburga un sievas sarkofāgi tika ievietoti Marburgas Elizabetes baznīcā, kur tie atrodas arī šodien.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pauls fon Hindenburgs.
• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pirmā pasaules kara enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Par P.Hindeburgu (vāciski)
• Par Hindenburgu Tannenbergas kaujas mājaslapā (vāciski)
• Hindenburgs kara laika video

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Frīdrihs Eberts	Vācijas prezidents 1924—1934	Pēctecis: Ādolfs Hitlers (fīrers un kanclers)