Pēteris Mantnieks

Pēteris Rūdolfs Mantnieks (dzimis 1895. gada 11. oktobrī Kosas pagastā, miris 1979. gada 15. martā Briselē) bija latviešu kartogrāfs un grāmatizdevējs. Latvijas—Lietuvas robežkomisijas loceklis, Latvijas Valstspapīru spiestuves tipogrāfijas nodaļas vadītājs, Kartogrāfijas institūta dibinātājs un vadītājs, Latvijas Tirdzniecības—Rūpniecības kameras loceklis.

Pēteris Mantnieks Personīgā informācija Dzimis 1895. gada 11. oktobrī Kosas pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) Miris 1979. gada 15. martā (83 gadi) Brisele, Beļģija Tautība latvietis

Zinātniskā darbība Zinātne kartogrāfija Alma mater Latvijas Valsts universitāte

Latvijas grāmatizdevēju grupa (pirms 1944. gada). 1. rindā no kreisās: 1. Ludolfs Liberts, 2. Ansis Auziņš, 3. Pēteris Mantnieks, 4. Arturs Bērziņš, 5. Arvīds Mālītis, 6. Kārlis Skalbe, 7. Helmārs Rudzītis, 8. ?. 2. rindā: 1. Jānis Grīnbergs, 2. Edgars Ķiploks, 3. Kaktiņš, 4. Paulis Veismanis, 5. Ilmārs Roze, 6. Jānis Kadilis, 7. Indriķis Zeberiņš, 8. ?, 9. ?. 3. rindā: 1. Bīskaps, 2. Kārlis Sūniņš, 3. Krūze, 4. Kaupiņš, 5. Ābols, 6. ?, 7. ?

Mantnieks bija arī viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīves gājums

Dzimis 1895. gada 11. oktobrī Kosas pagasta Laulēnos.^[1]

1923. gadā Mantnieks kopā ar Aleksandru Ošiņu izveidoja Kartogrāfisko iestādi "A. Ošiņš un P. Mantnieks", pēc Ošiņa nāves 1930. gadā Mantnieks kļuva par karšu izdevniecības vienīgo īpašnieku un izveidoja plaukstošu uzņēmumu, kas līdz 1936. gadam izdeva vairāk kā 150 sienas karšu, tabulu, atlantu u.c. izdevumu, arī lietuviešu un igauņu valodās.^[2]

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā Mantnieks devās trimdā uz Vāciju, kur Detmoldā nodibināja savu apgādu. Vēlāk pārcēlās uz dzīvi Beļģijā un atjaunoja sava Kartogrāfijas institūta darbību tā, ka tas spēja konkurēt ar citām karšu izdevniecībām, darbojoties vairāku valstu tirgos.

Miris 1979. gada 15. martā Briselē.^[3]

Piemiņa

2005. gadā iznāca karšu izdevējam Pēterim Mantniekam veltīta Jāņa Štrauhmaņa grāmata "Institūts Rīga—Brisele" un tika organizēta Mantnieka LNB fondos esošo karšu izstāde.