Pēteris Korsaks
From Wikipedia, the free encyclopedia
Pēteris Korsaks (1937—2024) bija latviešu fotovēsturnieks, viens no Latvijas fotogrāfijas muzeja izveidotājiem.
| ||||||||||
Dzīvesgājums
Dzimis 1937. gada 15. decembrī Maltas pagasta Višķeru ciema Londā. Mācījās Maltas vidusskolā, 1958. gadā Rīgā ieguva elektrosakaru mehāniķa, tad ekstrūzijas mašīnu operatora specialitāti. Strādāja Rīgas sakaru mezglā (1960—1965) un Olaines plastmasas pārstrādes rūpnīcā “Ausma” (1965—1977).
Vēlāk bija izdevniecības un reklāmas sektora vadītājs Brīvdabas muzejā, fotoeksperts Latvijas Institūtā un viens no Latvijas fotogrāfijas muzeja dibinātājiem, pastāvīgās ekspozīcijas "Fotogrāfijas attīstība Latvijā. 1839—1940" autors, līdz 2008. gadam — Fotogrāfijas muzeja galvenais speciālists.[1]
Miris 2024. gada 22. maijā.
Darbi
Vairāku grāmatu autors un līdzautors:
- “Latviešu fotogrāfi — kara liecinieki” (2019)
- “Latgales fotogrāfi laika ritumā XIX—XXI gs.” (2021)
- “Eižens Finks. Fotogrāfs leģenda” (2022)
Apbalvojumi
- Triju Zvaigžņu ordenis
- 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme
- Spīdolas fonda stipendija
- Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija
- Valsts prezidenta Cildinājuma raksts
Atsauces
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.