Pērtiķu bakas ir vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kas var inficēt cilvēkus un dažus dzīvniekus.[1] Slimība visbiežāk sastopama Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs.[2]
 | Brīdinājums: Vikipēdija nevar aizstāt ārstu! |
Pirmie cilvēku inficēšanās gadījumi tika atklāti 1970. gadā Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR).[3][4] Centrālajā un Rietumāfrikā ir bijuši atsevišķi inficēšanās gadījumi, un tās ir endēmiskas KDR.[5] 2022. gada pērtiķu baku uzliesmojums bija pirmā reize, kad konstatēta plaša infekcijas pārnese starp cilvēkiem ārpus Āfrikas. Tā sākotnēji tika konstatēta 2022. gada maijā Apvienotajā Karalistē, un turpmākie gadījumi tika apstiprināti vismaz 74 valstīs[6] visos kontinentos, izņemot Antarktīdu.[7][8][9][10][11][12] Pasaules Veselības organizācija (PVO) uzliesmojumu uzskatīja par globālu sabiedrības veselības ārkārtas situāciju laika posmā starp 2022. gada 23. jūliju un 2023. gada 11. maiju.[13]
Vēsture
Slimība tika atklāta laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā Kopenhāgenā.[14] Vēlāk, pētot Āfrikas dzīvniekus, infekcija tika konstatēta arī vairākām Āfrikas grauzēju sugām. Vīruss tika izolēts no Āfrikas koku vāveres, kas varētu būt dabiskais saimniekdzīvnieks. Laboratoriskos pētījumos tika konstatēts, ka ar pērtiķu bakām var inficēties dažas primātu sugas, peles, žurkas un truši.[4]
1970. gadā pirmoreiz tika reģistrēti cilvēku saslimšanas gadījumi. Šī gada jūnijā tika saņemta informācija, ka ar pērtiķu bakām ASV inficējušies prēriju suņi (Cynomys ģints grauzēji), Gambijas milzu žurkas (Cricetomys gambianus) un arī cilvēki.[4]
Pasaules Veselības organizācija (PVO) 2022. gada 23. jūlijā pērtiķu baku uzliesmojumu pasludināja par "globālu ārkārtas situāciju",[15] kad slimības gadījumu skaits 75 pasaules valstīs sasniedza 16 tūkstošus, kā arī bija reģistrēti pieci nāves gadījumi.[16]
2022. gada novembrī PVO ieteica pārsaukt pērtiķu bakas (angļu: monkeypox) par mpox, lai izvairītos no rasistiskiem salīdzinājumiem, taču nerada pietiekamu izpratni plašsaziņas līdzekļos,[17] un par nosaukumiem atbildīgajā Starptautiskajā vīrusu taksonomijas komitejā, kas saglabāja veco nosaukumu.[18] Slimības kontroli apgrūtināja apstāklis, ka tā vairāk izplatījās riska grupās starp gejiem un biseksuāļiem.[19]
2023. gada 11. maijā PVO ģenerālais direktors paziņoja, ka pērtiķu bakas vairs nav saslimšana, kas izraisītu globālu satraukumu, un rekomendēja globālo ārkārtas situāciju atcelt.[19] Pavisam no slimības uzliesmojuma sākuma līdz globālās ārkārtas situācijas atcelšanai nomira 140 cilvēki, ap 87 tūkstošiem atveseļojās.[19]
Slimības pazīmes
Simptomi un izpausme
Galvenie pērtiķu baku simptomi ir galvassāpes, akūts drudža sākums (>38,5 °C), limfmezglu pietūkums (limfadenopātija), muskuļu sāpes (mialģija), muguras sāpes, nespēks (astēnija), drebuļi, elpvadu iekaisums un ādas bojājumi — no niezošiem un sāpīgiem izsitumiem, līdz pūšļiem un krevelēm. Izsitumi var veidoties ap ģenitālijām, ānusu, kā arī uz rokām, kājām, krūtīm, sejas un mutes.[4][20] Pēc izsitumu sadzīšanas uz ādas var palikt bālas pēdas, kuras ar laiku var pārtapt tumšās rētās.[21]
Pērtiķu baku inkubācijas periods ir no 5 līdz 21 dienai.[4] Simptomu ilgums parasti ir divas līdz četras nedēļas.[20] Var būt viegla simptomu izpausme, un ir identificēta arī asimptomātiska slimības norise.[22][23] Smaga slimības gaita var būt bērniem, grūtniecēm vai cilvēkiem ar nomāktu imūnsistēmu.[4]
Nāves risks inficētajiem svārstās no 0% līdz 11%, atkarībā no pērtiķu baku veida un inficētā atrašanās vietas pasaulē.[22][24] Ir ziņots, ka mirstības rādītāji ir aptuveni 3,6% Rietumāfrikā un 10,6% Centrālāfrikā.[24] Lielākā daļa ziņoto nāves gadījumu ir bijuši maziem bērniem un cilvēkiem ar HIV.[25]
Inficēšanās
Inficēšanās ar pērtiķu baku vīrusu notiek, kad cilvēks nonāk saskarē ar vīrusu, kontaktējoties ar inficēto dzīvnieku, cilvēku vai pieskaroties bioloģiskajiem materiāliem vai vides priekšmetiem, kas ir inficēti ar vīrusu. Vīruss iekļūst organismā caur bojātu ādu (pat ja bojājums nav redzams), elpceļiem vai gļotādām, t. sk. acu, deguna vai mutes gļotādām.[4]
Vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku notiek galvenokārt seksuāla kontakta ceļā[19] vai ar lielu elpceļu pilienu starpniecību (pilienu inficēšanās ceļā), kam ir nepieciešams relatīvi ilgs kontakts aci pret aci. Citi vīrusa pārnešanas veidi no cilvēka uz cilvēku ietver tiešu vai netiešu (piesārņoti priekšmeti) kontaktu ar ķermeņa šķidrumiem vai ādas bojājumu (pūslīšu) saturu. Pēc kreveļu atdalīšanās cilvēks vairs nav infekciozs.[4]
Ierosinātājs
_-_CDC.png)
Pērtiķu bakas izraisa Poxiviridae dzimtas Orthopoxvirus ģints zoonozes vīruss. Pie šīs grupas vīrusiem pieder arī baku, Vaccinia un govju baku (cowpox) vīrusi, kas var izraisīt cilvēku infekcijas. Baku un pērtiķu baku vīrusi nav tuvi radniecīgi.[4][21]
Izplatība Latvijā
Latvijā 2022. gada pērtiķu baku uzliesmojuma laika bija reģistrēti seši pērtiķu baku inficēšanās gadījumi.[26] Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas, vietējā transmisija sabiedrībā nav konstatēta. Visi seši gadījumi bija epidemioloģiski pārvaldīti, kā arī SPKC organizēja standarta epidemioloģiskās drošības pasākumus, lai novērstu infekcijas izplatīšanos.[2]
Sākot ar 2022. gada 12. augustu Latvijā ir pieejama vakcīna pret pērtiķu bakām.[27]
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
