Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli. Gandrīz visi ķīmiskie elementi spēj veidot oksīdus.
Iedalījums
Oksīdus iedala pēc to ķīmiskajām īpašībām:
- skābajos oksīdos, kas spēj reaģēt ar bāzēm, veidojot sāļus, var reaģēt ar ūdeni, veidojot skābes, šajos oksīdos elementam parasti ir liela oksidēšanas pakāpe (SO2, SO3, CO2, CrO3)
- bāziskajos — spēj reaģēt ar skābēm, veidojot sāļus, var reaģēt ar ūdeni, veidojot hidroksīdus. Šajos oksīdos elementam parasti ir maza oksidēšanas pakāpe (Na2O, K2O, CaO).
- amfotērajos — var reaģēt gan ar skābēm, gan arī ar bāzēm, abos gadījumos veidojot sāļus (Al2O3, ZnO).
- sāļus neradošajos — nereaģē ne ar skābēm, ne bāzēm (CO, N2O).
Oksīdu kristālrežģos vai molekulās skābekļa atomi savā starpā NAV saistīti.
Skābeklis var veidot arī peroksīdus, superoksīdus un ozonīdus. Par peroksīdiem sauc tādus savienojumus, kuros divi skābekļa atomi savā starpā ir ķīmiski saistīti. Peroksīdus uzskata par ūdeņraža peroksīda H2O2 sāļiem, jo tam piemīt vājas skābes īpašības.[1]
Superoksīdu sastāvā ir superoksīdjons O2−, bet ozonīdu sastāvā ir ozonīdjons O3−.[1]
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
