ķīmisks savienojums From Wikipedia, the free encyclopedia
Alumīnija oksīds (Al2O3) ir alumīnija un skābekļa binārais savienojums. Tā ir cieta, ķīmiski visai inerta, samērā grūti kūstoša, bezkrāsaina kristāliska viela.
Alumīnija oksīds | |
---|---|
Korunda kristālrežģis Alumīnija oksīda paraugs | |
Citi nosaukumi | alumīnija(III) oksīds |
CAS numurs | 1344-28-1 |
Ķīmiskā formula | Al2O3 |
Molmasa | 101,96 g/mol |
Blīvums | 3970 kg/m3 |
Kušanas temperatūra | 2072 °C |
Viršanas temperatūra | 2977 °C |
Šķīdība ūdenī | nešķīst |
Alumīnija oksīds ir amfotērais oksīds. Alumīnija oksīdam ir iespējamas vairākas kristāliskās modifikācijas. Izplatītākā (vienīgā dabā pastāvošā) ir alfa alumīnija oksīds jeb korunds. Lielu kristālu vai monolīta stikla veidā alumīnija oksīds ir caurspīdīgs. Sīku kristālu veidā alumīnija oksīds ir balts.
Nereaģē ar ūdeni. Kristāliskais alumīnija oksīds nereaģē pat ar koncentrētām skābēm, bet pamazām reaģē ar karstiem sārmu šķīdumiem vai izkausētiem sārmiem.[1]
Dielektriskā caurlaidība ir 9,5—10. Dielektriskā izturība ir 10 kV/mm.
Tīru alumīnija oksīdu iegūst no boksītiem, nefelīniem, kaolīna, alunītiem. Boksīti ir alumīnija un dzelzs oksīdu un hidroksīdu maisījums (satur arī SiO2 piemaisījumus). Alumīnija oksīdu no boksīta atdala, iedarbojoties uz boksītu zem spiediena ar nātrija sārma šķīdumu (veidojas nātrija alumināts). Šī iemesla dēļ alumīnija oksīds bieži satur nātrija piemaisījumus.
Alumīnija oksīds veidojas uz alumīnija un tā sakausējumu virsmām, uzlabojot to korozijas izturību.
Lielāko daļu saražotā alumīnija oksīda lieto alumīnija ražošanai. Pārējie pielietojumi ir šķīstošie reaģenti (alumīnija sulfāts) ūdens attīrīšanai, ceolīti, alumīnija oksīda keramika un abrazīvi.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.