Ocelots (Leopardus pardalis) ir neliela auguma kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder pie Dienvidamerikas kaķu ģints (Leopardus). Ocelotam ir 10 pasugas.
| Ocelots Leopardus pardalis (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Kaķveidīgie (Feliformia) |
| Dzimta | Kaķu dzimta (Felidae) |
| Apakšdzimta | Kaķu apakšdzimta (Felinae) |
| Ģints | Dienvidamerikas kaķi (Leopardus) |
| Suga | Ocelots (Leopardus pardalis) |
| Sinonīmi | |
| Felis pardalis | |
| Izplatība | |
 | |
 Ocelots Vikikrātuvē | |
Tas sastopams Dienvidamerikā, ieskaitot Trinidādas un Margaritas salas un Centrālamerikā. Tā izplatības ziemeļu robeža ir Meksika un Teksasas galējie dienvidi ASV.[1] Retu reizi to var novērot arī Arizonas dienvidos.[2]
Ocelots atgādina mazu jaguāru, un tā kažokāda tika uzskatīta par īpaši vērtīgu. Lai to iegūtu, tika nogalināti tūkstošiem ocelotu, līdz 1972. gadā tā kļuva apdraudēta suga. Pateicoties aizsardzības pasākumiem, kopš 1996. gada ocelotu populācija ir sākusi atjaunoties un kopš 2008. gada tā vairs netiek klasificēta kā apdraudēta suga,[3] tomēr dažas pasugas joprojām ir kritiski apdraudētas.
Izskats
Ocelots ir lielākais no visiem Dienvidamerikas kaķiem. Tā ķermeņa garums, galvu ieskaitot, ir 55—101,5 cm, papildus astes garums 27—45 cm, svars 6,6—18,6 kg.[4]
Tam ir mīksts, zīdains un īss matojums, noapaļotas ausis un relatīvi lielas priekšķepas. Kažoka krāsa var būt dažāda, no gaiši zeltaini brūnas līdz tumši sarkanbrūnai vai pelēkbrūnai. Uz gaišākā pamata izceļas melni vai tumši brūni, rozetes veida vai pildīti plankumi. Rozetes iekšienē matojums ir tumšāk ruds nekā pārējā kažoka pamatkrāsa. Dažiem indivīdiem plankumi var saplūst kopā, veidojot neregulāras formas garensvītras, īpaši bieži to var redzēt uz muguras. Pavēdere un pakakle ir gaišākas nekā mugura. Uz melno ausu aizmugurējās plaknes ocelotam ir koši balti laukumi. Uz katra vaiga un pieres tam ir divas melnas svītras. Aste ir samērā gara, un uz tās bieži plankumu vietā veidojas melni gredzeni.[1]
Uzvedība
Ocelots pamatā ir nakts dzīvnieks un ļoti teritoriāls. Tas bezbailīgi aizstāv savu teritoriju, un šādas cīņas reizēm beidzas ar nāvi. Lai paziņotu par ieņemtu teritoriju, ocelots to iezīmē ar urīnu un fekālijām. Lai arī tas ir vientuļnieks un parasti satiekas tikai, lai pārotos, reizēm var novērot viena dzimuma ocelotus kopīgi atpūšamies koku zaros. Atpūtai tas piemeklē lapotnes segtu, ēnainu vietu. Tēviņa teritorija ir 3,5—46 km² liela, mātītes teritorija ir mazāka — 0,8 līdz 15 km². Teritorijas nemēdz savstarpēji pārklāties.[5]
Barošanās
Ocelots parasti medī maza izmēra dzīvniekus. Tie var būt dažādi mazi zīdītāji, piemēram, dažādi grauzēji, truši un oposumi. Tas medī arī ķirzakas, bruņurupuči, vardes, krabji, putni un zivis.[6] Visi upuri parasti ir daudz mazāki par pašu ocelotu, lielākie ir truši, bruņneši, mērkaķi un oposumi.[4] Medījumu tas atrod, izmantojot ožu, bet ocelotam ir arī ļoti laba redze gan dienā, gan naktī. Tas ļoti labi peld, rāpjas kokos, bet lielāko daļu sava medījuma tos nomedī uz zemes.[4]
Reprodukcija
Ocelots pārojas vienu reizi gadā, lai gan mātīte sapārojas atkārtoti, ja mazuļi iet bojā. Pārošanās var notikt jebkurā gada periodā. Pēc sapārošanās, pāris šķiras un mazuļus audzina tikai mātīte. Tā piemeklē vietu migai, kas var būt kāda ala klinšainā apvidū, koka dobums vai ērkšķainu krūmu un koku biežņa. Grūsnības periods ilgst 79—82 dienas. Parasti piedzimst viens akls un plānām pūkām klāts kaķēns. Retos gadījumos ir 2 vai 3 kaķēni.[5] Salīdzinot ar citiem maza auguma kaķiem, ocelota kaķēni aug lēnām. Piedzimstot tie sver 250 g, acis tiem atveras pēc 15—18 dienām. Migu tie sāk pamest 3 mēnešu vecumā, bet paliek kopā ar savu māti līdz 2 gadu vecumam. Tad tie atdalās no ģimenes un nodibina savu teritoriju. Nebrīvē ocelots var sasniegt 20 gadu vecumu.[5]
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
