Neretas pagasts

Neretas pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos, Lietuvas pierobežā. Robežojas ar sava novada Pilskalnes un Zalves pagastiem un Jēkabpils novada Saukas un Rites pagastiem.

Neretas pagasts
Ģerbonis
Novads:	Aizkraukles novads
Centrs:	Nereta
Kopējā platība:[1]	125,7 km2
• Sauszeme:	122,7 km2
• Ūdens:	3,0 km2
Iedzīvotāji (2024):[2]	1 350
Blīvums (2024):	11,0 iedz./km2
Neretas pagasts Vikikrātuvē

Daba

Dienvidaustrumu daļa atrodas Sēlijas paugurvalnī, ziemeļrietumu daļa - Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā. Augstākā vieta - Andžānu kalns (120,4 m vjl.).

Hidrogrāfija

Upes

• Dienvidsusēja
  • Dūņupe
  • Salāte
• Neretiņa

Ezeri

• Štulva ezers (18,1 ha), atrodas Štulva purvā

Purvi

• ziemeļrietumu stūrī atrodas daļa no Čeidānu purva. Purva kopējā platība 1 263 ha
• Štulva purvs (461 ha)
• Rēķa purvs (296 ha)

Vēsture

Pēc 1920. gada agrārās reformas Neretas muiža sadalīta 185 vienībās ar kopplatību 2372 ha, Neretas mācītājmuiža sadalīta 131 vienībā ar kopplatību 692 ha.^[3] 1935. gadā Neretas pagasta platība bija 156,4 km² un tajā dzīvoja 3113 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Neretas, Pilskalnes un Salates ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1950. gadā Neretai piešķīra strādnieku ciemata statusu, bet Neretas ciemu 1954. gadā pievienoja Lones ciemam. 1957. gadā Neretas strādnieku ciematam pievienoja Salates ciemu, izveidojot Neretas lauku teritoriju, kurai 1961. gadā pievienoja daļu Lones ciema. 1990. gadā Nereta zaudēja pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju tika reorganizēta par Neretas pagastu.^[4] 2009. gadā Neretas pagastu iekļāva Neretas novadā. 2021. gadā, kā viena no Neretas novada administratīvajām teritorijā iekļāva Aizkraukles novadā.

Pieminekļi

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi:

• nr. 3.: rakstnieka J.Jaunsudrabiņa dzīves vieta "Riekstiņos" (1880-1886)
• nr. 119.: Muldenieku pilskalns (Upurkalns) pie Muldeniekiem
• nr. 6161.: Neretas luterāņu baznīca Rīgas iela 2, Nereta (1593. - 17. gs. s.)
• nr. 2900.: Cilnis Neretas luterāņu baznīcas fasādē (1593)
• nr. 2901.: Neretas luterāņu baznīcas ērģeles (1893)
• nr. 2904.: Kapa plāksne - piemineklis G. Efernam Neretas luterāņu baznīcā (1596)
• nr. 2908.: Neretas luterāņu baznīcas vitrāža (1900)
• nr. 6162.: Neretas muižas apbūve (16. gs. b. - 19. gs.)
• nr. 6163.: Neretas muižas pils (16. gs. b. - 18. gs.)
• nr. 6164.: Neretas muižas parks (18. gs. 2. p.)^[5]

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1935 3 113 —     1959 2 609 −16.2% 1967 3 300 +26.5%	Gads Iedz. ±% 1979 2 356 −28.6% 1989 2 307 −2.1% 2000 2 146 −7.0%	Gads Iedz. ±% 2011 1 693 −21.1% 2021 1 408 −16.8%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Nereta (pagasta un novada centrs), Neretaslauki, Svajāni.

Ievērojamas personības

Neretas pagastā dzimuši:

• Mikus Skruzītis jeb Skruzīšu Mikus (1861—1905), latviešu etnogrāfs un folklorists
• Jānis Jaunsudrabiņš (1877—1962), rakstnieks un gleznotājs
• Augustins Liepinis (Augustinas Liepinis; 1896—1977), lietuviešu katoļu mācītājs, literāts un tulkotājs
• Jānis Veselis (1896—1962) — rakstnieks
• Velta Toma (1912—1999), dzejniece
• Mirdza Kļava, (1924—2019) īstajā vārdā Mirdza Grigule, latviešu rakstniece, māksliniece un skolotāja

Saimniecība

Pagastā darbojas Nertas HES.

Transports

Izglītība un kultūra

Attēlu galerija

• 
  Skats no Audzes kalna
• 
  Dižkoks pie Neretas mežniecības
• 
  Neretas muižas parks
• 
  Neretas muižas drupas
• 
  Neretas muižas drupas
• 
  Muižas durvis
• 
  Celiņš uz muzeju "Riekstiņi"
• 
  Jaunsudrabiņa muzejs "Riekstiņi"
• 
  Muzeja plans
• 
  Ķišku kapi
• 
  Robeža Neretaslaukos
• 
  Indulānu kapi
• 
  Smiltaines kapi
• 
  Tilts pāri Dienvidsusējai pie Neretas
• 
  Dienvidsusēja pie Neretas
• 
  Autocels P75 starp Neretu un Neretaslaukiem
• 
  Dūņupe pie autoceļa P73

Atsauces

1. «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
2. «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
3. Latviešu konversācijas vārdnīcas XV. sējuma 28786-28788 slejas. Rīga: 1937.
4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
5. LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)
6. OSP