Nīcas pagasts

Nīcas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām Baltijas jūras piekrastē. Robežojas ar sava novada Otaņķu pagastu, Dunikas, Rucavas pagastiem un Liepājas ezerā ar Grobiņas pagastu, kā arī Liepājas pilsētu.

Nīcas pagasts
Ģerbonis
Novads:	Dienvidkurzemes novads
Centrs:	Nīca
Kopējā platība:[1]	230,4 km2
• Sauszeme:	216,4 km2
• Ūdens:	14,0 km2
Iedzīvotāji (2024):[2]	2 357
Blīvums (2024):	10,9 iedz./km2
Mājaslapa:	www.nica.lv
Nīcas pagasts Vikikrātuvē

Daba

Atrodas Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā. Augstākā vieta ir Pūsēnu kalns - 37 m virs jūras līmeņa (augstākā kāpa Latvijas piekrastē, relatīvais augstums 31 metrs, garums 300 m, platums 100 m). Daļa no pagasta teritorijas atroadas zem jūras līmeņa.

Hidrogrāfija

Upes un kanāli

• Bārta
  • Jēčupe
  • Tosele - agrākā Bārtas kreisā krasta pieteka.
• Kalnišķu strauts
• Līgupe
• Paurupe
• Līgupes-Paurupes kanāls - savieno Līgupi un Paurupi
• Tukleru kanāls - savieno Toseli un Papes ezeru

Ezeri

• daļa no Liepājas ezera (kopplatība 37,15 km²)
• daļa no Papes ezera (kopplatība 12,05 km²)

Purvi

Agrākais Mēķes purvs (1360 ha) nosusināts kopā ar Mēķes ezeru.

Vēsture

Latvijas galējā rietumu punkta zīme «Zaļais stars»

Mūsdienu Nīcas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Nīcas jeb Lejasbārtas muiža (Gut Nieder-Bartau, Nīca), Papes muiža (Gut Papenhof), Pērkones muiža (Gut Perkuhnenhof).

1935. gadā Liepājas apriņķa Nīcas pagasta platība bija 219,3 km² un tajā dzīvoja 4160 iedzīvotāji.^[3] 1945. gadā pagastā izveidoja Nīcas, Banažu, Jūrmalciema un Otaņķu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Liepājas rajona Nīcas ciemam 1951. gadā pievienoja daļu Banažu ciema, 1954. gadā — Jūrmalciema, Bernātu un Pērkones ciemus. 1956. gadā Pērkones ciemu, atdalot no Nīcas ciema I. Sudmaļa kolhoza un zvejnieku saimniecības «Sarkanais karogs» teritorijas, izveidoja no jauna. 1972. gadā Nīcas ciemam pievienoja likvidēto Pērkones ciemu ^[4] un daļu Rucavas ciema teritorijas. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Nīcas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Nīcas novadā. 2021. gadā Nīcas novadu iekļāva jaunajā Dienvidkurzemes novadā.

Latvijas galējais rietumu punkts

Nīcas pagasta teritorijā Baltijas jūras krastā atrodas Latvijas galējais rietumu punkts (20°58' A.g.), ko iezīmē akmens zīme "Zaļais stars".

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1935 4 250 —     1959 3 450 −0.87% 1967 3 340 −0.40%	Gads Iedz. ±% g.p. 1979 3 275 −0.16% 1989 3 029 −0.78% 2000 2 839 −0.59%	Gads Iedz. ±% g.p. 2011 2 733 −0.35% 2021 2 355 −1.48%

Sievietes Nīcas tradicionālajos apģērbos (1894. gada Jāņa Krēsliņa fotogrāfija).

Sievietes Nīcas tautastērpos (1901).

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Aucugals, Pērkone, Bernāti, Jūrmalciems, Lauciņciems, Nīca (pagasta centrs), Kalnišķi.

Ievērojamas personības

• Miķelis Pankoks (1894–1983), koktēlnieks
• Teodors Anševics (1900–1942), Latvijas Ārlietu ministrijas darbinieks
• Ansis Petrevics (1882–1941), skolotājs, jurists un politiķis, no 1902. līdz 1905. gadam strādāja Pērkones pamatskolā
• Austra Pumpure (1928–2017), mūziķe

Saimniecība

Transports

Izglītība un kultūra