From Wikipedia, the free encyclopedia
Nāvessods ir tiesiski pamatota ieslodzītā nogalināšana kā sods par nopietnu noziegumu — pamatā par slepkavību vai valsts nodevību. Latvijā nāvessods nav piemērojams.
Viduslaikos Eiropā nāvessoda veids bija atkarīgs no notiesātā sociālās šķiras. Augstmaņus sodīja pēc iespējas nesāpīgākā un ātrākā veidā — parasti nocērtot galvu; bet zemākās šķiras parasti sodīja publiski, demonstrējot apkārtējiem viņu ciešanas, parasti pakarot. Noteiktiem noziegumiem bija īpaši soda veidi — burvestības un ķecerību mēdza sodīt, sadedzinot uz sārta, un valdnieka gāšanas vai nogalināšanas mēģinājumi tika sodīti ar īpaši lēniem un mokošiem nāvessodiem.
Šādus sodus un šķiru atšķirības noliedza franču revolūcija, kas ieviesa giljotīnu kā ātru un nesāpīgu metodi priekš visiem.
PSRS kāda nebūt likumu ievērošana sākās tikai pēc 1922. gada — Kriminālkodeksa pantu apjoms, saskaņā ar kuriem piesprieda nāvessodu, bija visai plašs, minimālais vecums šī soda piemērošanai bija 18 gadi. 1935. gada reforma pazemināja vecuma slieksni, un nu nāvessodu varēja piespriest jau no 12 gadu vecuma. 1947. gadā PSRS nāvessodu miera laikā atcēla, taču jau 1950. gadā atjaunoja politiski apsūdzētajiem — spiegiem un diversantiem, — bet 1954. gadā arī kriminālnoziedzniekiem. 1960. gada Kriminālkodekss noteica, ka nāvessodu var piemērot tikai vīriešiem vecumā no 16 līdz 65 gadiem. Kopš 1996. gada nāvessodus Krievijā vairs neīsteno, aizstājot ar mūža ieslodzījumu.
Pirmskara Latvijā nāvessods miera laikā nepastāvēja. Bija tomēr iespēja dažus noziegumus arī miera laikā nodot kara tiesai ar tiesībām piespriest nāvessodu.[1] To izmantoja, piemēram, slepkavas un laupītāja Anša Kaupēna notiesāšanā 1927. gadā.[2] Latvijas okupācijas laikā nāvessods tika piemērots, tāpat kā citur PSRS.
Pēc neatkarības atjaunošanas nāvessodus izpildīja līdz 1996. gadam, pēc tam prezidents pasludināja faktisku moratoriju, Latvijai pievienojoties Eiropas Padomes 6. protokolam par Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju 1999. gadā, līdz ar to nāvessods miera laikā kļuva likumiski neiespējams.[3] Attiecīgā maiņa Krimināllikumā izdarīta 2000. gadā.[4] Nāvessods pilnībā atcelts 2011. gadā[5] Smagākie noziegumi, par kuriem agrāk varēja piespriest nāvessodu, tagad tiek sodīti ar mūža ieslodzījumu vai citām smagām soda mēriem.
Viedokļi par nāvessodu dažādās valstīs ļoti atšķiras, un demokrātiskās valstīs tas ir jūtīgs politisks jautājums.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
