Wikimedia projekta saraksts From Wikipedia, the free encyclopedia
Mongoļu impērijas kagani (mongoļu: Их Монгол Улсын Их Хаад) jeb lielhani (mongoļu: хаган) bija Mongoļu impērijas, vēlāk Juaņu impērijas valdnieki 13.-14. gadsimtā.
Valdnieku rezidence bija Karakoruma tagadējās Mongolijas teritorijā, no 1268. gada Pekina (toreiz - Dudu).
Kagana Gujuka zīmogs (tamga)
Kaganu vārdi doti mongoļu un angļu valodu transkripcijā:
Čingishana mazdēls Hubilajs impērijas galvaspilsētu pārcēla uz Pekinu un pēc Ķīnas iekarošanas 1271. gadā nodibināja Juaņu dinastiju.
Kaganu un Ķīnas imperatoru vārdi doti mongoļu, angļu un ķīniešu valodu transkripcijā:
Hubilajs (Хубилай хаан, Kublai Khan, 至元, 1260–1294)
Temurs (Өлзийтөмөр хаан, Temür Khan, 元貞 vēlāk 大德, 1294-1307)
Haisans Hulugs (Хайсан хүлэг хаан, Külüg Khan, 至大, 1308-1311)
Ajurbarbads Bujantu (Аюурбарбад буянт хаан, Ayurbarwada Buyantu Khan, 皇慶, vēlāk 延祐, 1311-1320)
Šadbals Gegens (Шадбал гэгээн хаан, Gegeen Khan, 至治, 1321-1323)
Jesuntemurs (Есөнтөмөр хаан, Yesün Temür Khan, 泰定, vēlāk 致和, 1323-1328)
Asikipa (Ашидхэв хаан, Ragibagh Khan, 天順, 1328)
Togtemurs (Төвтөмөр хаан, Jayaatu Khan, 天歷, vēlāk 至順, 1328—1329, 1330-1332)
Hušala (Хүслэн хаан, Khutughtu Khan, 天歷, 1329)
Rinčinbals (Ринчинбал хаан, Rinchinbal Khan, 至順, 1332)
Togantemurs (Тогоонтөмөр хаан, Ukhaantu Khan, 至順, vēlāk 元統 vai 至元 vai 至正 vai 至元, 1333-1370)
Ziemeļu Juaņu dinastijas valdnieki
Pēc padzīšanas no Pekinas mongoļu valdnieki atkal apmetās Karakorumas pilsētā tagadējās Mongolijas teritorijā un valdīja vienīgi pār mongoļu ciltīm. Pēc 1547. gada viņi zaudēja reālo varu un kaganus ievēlēja nomināli.
Biligtu (Билэгт хаан, Biligtü Khan, 1370–1378), saukts Ajušridarae
Elbegs Nigulesugči (Элбэг нигүүлсэгч хаан, Elbeg Nigülesügchi Khan, 1392–1399)
Guntemurs (Гүнтөмөр хаан, Gün Temür Khan, 1400–1402)
Orugtemurs (Үгч хашха хаан, Örüg Temür Khan, 1400-1403), valdīja līdztekus
Oldzejtemurs (Өлзийтөмөр хаан, Öljei Temür Khan, 1403–1412)
Delbegs (Дэлбэг хаан, Delbeg Khan, 1415)
Oiradajs (Ойрадай хаан, Oyiradai Khan, 1415–1425)
Adajs (Адай хаан, Adai Khan, 1425–1438)
Taisuns (Тайсун хаан, Tayisung Khan, 1433–1452)
Agbaržins (Агваржин хаан, Agbarjin, 1453)
Mahagurgis (Махагүргис хаан, Markörgis Khan, 1454–1465)
Molons (Молон хаан, Mulan Khan, 1465–1466)
Manduls (Мандуул хаан, Manduulun Khan, 1475–1478)
Dajans (Батмөнх Даян хаан, Dayan Khan, 1478–1516)
Bodialags (Боди Алаг хаан, Bodi Alagh Khan, 1516–1547)
Daraisuns Godens (Дарайсүн гүдэн хаан, Darayisung Gödeng Khan, 1547–1557)
Tumens Dzasagtu (Түмэн засагт хаан, Tümen Jasaghtu Khan, 1557–1592)
Bujans Secens (Буян сэцэн хаан, Buyan Sechen Khan, 1592–1603)
Ligdens (Лигдэн хаан, Ligden Khan, 1604–1634)
Edžejs (Эжээ хонгор, Ejei Khan, 1634–1635)
Mandžūru Cjin dinastijas imperatori ieguva varu pār mongoļu ciltīm un kagani vairs netika ievēlēti.
Pēc Mongolijas neatkarības pasludināšanas
Pēc pēdējā ķīniešu imperatora atstādināšanas 1911. gadā par autonomās Mongolijas valdnieku kļuva budistu galvenais priesteris Bogdo Gegens. 1919. gadā ķīniešu karaspēks okupēja Mongoliju, bet 1921. gadā krievu jātnieku karaspēka vienības Baltās kustības ģenerāļa Roberta Nikolaja Maksimiliāna fon Ungerna-Šternberga (Роман Фёдорович фон Унгерн-Штернберг, 1885—1921) vadībā uzvarēja ķīniešu karaspēku un atjaunoja Bogdo Gegenu amatā.
1924. gadā Mongolijā varu ieguva komunisti un valsts kļuva par PSRS satelītu.
