From Wikipedia, the free encyclopedia
Menora ir Torā aprakstīts septiņzaru zelta svečturis, ko, sekojot Dieva norādēm, izgatavojis Mozus. Tas izmantots pirmstempļa periodā Saiešanas teltī, kā arī Jeruzalemes templī. Menora jau kopš senatnes ir viens no jūdaisma un ebreju simboliem; tā iekļauta Izraēlas valsts ģerbonī.
Menoras izgatavošana aprakstīta Otrās Mozus grāmatas 25. nodaļā:
Menora tika izgatavota pirmās Saiešanas telts vajadzībām, un Bībelē tā pieminēta līdz brīdim, kad izraēļi pāriet Jordānu. Lai arī turpmāk tā netiek pieminēta, tiek pieņemts, ka menora ceļojusi līdz ar Saiešanas telti katru reizi, kad tā tika pārvietota. Arī Zālamana celtā Jeruzalemes tempļa aprakstos tā nav pieminēta. Nākamreiz menora aprakstīta vēsturnieka Jozefa Flāvija grāmatā par romiešu—jūdu karu.
Pēc menoras aizvešanas uz Romu tā tur palika līdz 455. gadam, kad vandaļi izlaupīja Romu un tās dārgumus pārveda uz savu galvaspilsētu Kartāgu. Bizantijas armija 533. gadā ieņēma Kartāgu, un menora esot nosūtīta uz Konstantinopoli, kur, kā raksta vēsturnieks Prokopijs no Cēzarejas, tā nesta triumfālā procesijā pa pilsētas ielām, un pēc tam nosūtīta uz Jeruzalemi. Vairāk liecību par menoru nav — iespējams, to iznīcinājuši vai nolaupījuši sasanīdi, kad tie 614. gadā ieņēma un izlaupīja Jeruzalemi.
Menora simbolizē pasaules radīšanu septiņās dienās ar Sabatu kā centrālo gaismu. Tā arī reprezentē degošo krūmu, no kura Dievs uzrunājis Mozu. Deviņžuburu menora ir Hanukas svētku simbols. Katrā sinagogā pie arkas, kurā glabājas Tora, deg mūžīgā gaisma (ner tamid), kas atgādina par Tempļa menoru.