Mecosoprāns

Mecosoprāns (itāļu: mezzo-soprano, mezzo — ‘puse, vidus’, soprano — ‘augšējais’) ir sieviešu vokālās balss tips, kas atrodas starp soprānu un kontraltu, un tā diapazona robežas ir no la mazās oktāvas līdz la otrajai oktāvai.^{[nepieciešama atsauce]}

Vokālās balss tipi

Soprāns

Mecosoprāns

Alts

Kontralts

Kontrtenors

Tenors

Baritons

Bassbaritons

Bass

Operā mecosoprāns, līdzīgi kā soprāns, atkarībā no balss tesitūras, tembra, skaļuma, kā arī izpildāmās lomas rakstura, tiek iedalīts sekojošās kategorijās:

• Kolaratūrmecosoprāns — raksturīgs ar silti iekrāsotu zemo reģistru, vienlaikus, ar izteikti virtuozu augšējo reģistru izpildījumu.
• Liriskais mecosoprāns — balss ar līdzenu, juteklisku, bieži izteikti sensitīvu izpildījumu.
• Dramatiskais mecosoprāns — raksturīgs ar spēcīgu vidējo reģistru un silti iekrāsotiem augšējiem reģistriem.

Agrīnajā operas žanra attīstības stadijā daudzas šodien joprojām pazīstamas mecosoprānu lomas tika rakstītas vīriešu jeb kontrtenoru balsīm.

Mecosoprāna balss diapazons

Operu ārijas

• Azučena (Dž. Verdi "Trubadūrs")
• Amnerisa (Dž. Verdi "Aīda")
• Alise (G. Doniceti "Lučija di Lammermūra")
• Klitemnestra (R. Štrausa "Elektra")
• Dalila (K. Sensānsa "Samsons un Dalila")
• Ļubaša (N. Rimska-Korsakova "Cara līgava")
• Marina Mnišeka (M. Musorgska "Boriss Godunovs")
• Kerubīno, Marselīna (V. A. Mocarta "Figaro kāzas")
• Rosīna (Dž. Rosīni "Seviļas bārddzinis")
• Fenena (Dž. Verdi "Nabuko")
• Frika (R. Vāgnera "Nībelungu gredzens")
• Ariodante (G. F. Hendeļa "Ariodante")
• Orsīni (Dž. Rosīni "Lukrēcija Bordžija")
• Rugjero (G. F. Hendeļa "Alčina")
• Karmena (Ž. Bizē "Karmena")
• Donna Elvīra (V. A. Mocarta "Dons Žuans")
• Dorabella (V. A. Mocarta "Cosi fan tutte")
• Didona (H. Pērsela "Didona un Enejs")

Literatūra

• Kārkliņš, Ludvigs. "Mūzikas leksikons". Izd. R.: "Zvaigzne", 1990. — 336. lpp., il. ISBN 5-405-00266-6.