Remove ads
Masu slepkavības Rumbulā (arī Rumbulas slaktiņš) bija Nacistiskās Vācijas okupācijas iestāžu organizētas un īstenotas ebreju masu slepkavības, kurās 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī tika nošauta lielākā daļa Rīgas geto ieslodzīto Latvijas ebreju. Šeit tika nogalināti ap 25 000 Latvijas un 1000 no Vācijas atvesto ebreju. Rumbulas slaktiņš, kopā ar slaktiņiem Biķernieku mežā ir lielākie nacionālsociālistu veiktā holokausta noziegumi Rīgā.
Remove ads
Pēc pirmā ebreju iznīcināšanas viļņa, kura laikā tika iznīcināti mazpilsētu ebreji, novembrī sākās ebreju iznīcināšanas otrais posms. Rīgā ebreju bija pārāk daudz, lai tos uzreiz nošautu, tāpēc tie tika sadzīti Rīgas geto. Jau pirmajos okupācijas mēnešos vairāk nekā 5000 ebreju nošāva Biķernieku mežā. Ostlandes SD vadītājs Valters Štālekers 1941. gada oktobrī ziņoja, ka Latvijā nogalināti jau 30 000 ebreju. Neskaidrību par ebreju likteni radīja nacistu varai raksturīgās dažādo resoru pretrunas. Ostlandes reihskomisārs Hinrihs Loze uzskatīja, ka ebreji jāizmanto kā vergu darbaspēks kara industrijas vajadzībām, taču SS reihsfīrers Heinrihs Himlers uzstāja uz ebreju pilnīgu iznīcināšanu. Šī uzdevuma veikšanai 5. novembrī Rīgā ieradās Frīdrihs Jekelns ar 50 cilvēku komandu, kurai bija pieredze ebreju masu slaktiņu organizēšanā Ukrainā. 1941. gada 12. novembrī jaunieceltais augstākais Ostlandes SS un policijas vadītājs Jekelns Berlīnē no Himlera saņēma pavēli ebreju iznīcināšanai un Loze vairs nevarēja iebilst.[1]
Remove ads
Par ebreju iznīcināšanas vietu tika izraudzīts mežs netālu no Rumbulas stacijas, ap 10 kilometru no geto, kur jau vairākas dienas iepriekš padomju karagūstekņi izraka sešas lielas bedres. Pirms iznīcināšanas akcijas no pārējiem ebrejiem nodalīja ap 5000 darbaspējīgus geto iemītniekus, galvenokārt vīriešus, kurus izvietoja tā sauktajā Mazajā geto. Rumbulas slaktiņa pirmā akcija sākās 30. novembrī, bet otrā akcija — 8. decembrī.
30. novembra agrā rītā sākās geto ieslodzīto kārtošana kolonnās un māju pārmeklēšana. Šiem uzdevumiem, kā arī konvojēšanai un slepkavošanas vietas apsardzei Jekelns bija nozīmējis ap 1700 vīru — visa veida vācu policijas vienības, ap 300 viru lielo Arāja komandu un citas latviešu SD apakšvienības, kā arī latviešu palīgpoliciju, kas palīdzēja ebreju izdzīšanā no geto, patrulēja gar ceļu uz Rumbulu, kā arī apsargāja nošaušanas vietu. Ebrejus no Rīgas geto uz Rumbulu dzina kolonnās pa 1000 cilvēkiem katrā. Vairāk nekā 800 ebrejus, kas mēģināja bēgt, slēpties, vai ceļā atpalika un pakrita, nošāva uz vietas.
Šaušanu mežā veica vācu Kārtības policija majora Karla Heizes vadībā un žandarmērija kapteiņa Riharda Rēberga vadībā. Pie bedrēm upurus sadalīja mazākās grupās, piespieda daļēji vai pilnīgi izģērbties un nogulties bedres dibenā, kur viņi tika nošauti. Tiešo slepkavošanu Rumbulā veica īpaša Jekelna vienība 10—12 vīru sastāvā, izmantojot atsevišķu šāvienu izdarīšanai iestādītas padomju mašīnpistoles. Nošaušanas personīgi vēroja Jekelns, Loze, Štālekers un citi SS un SD vadītāji. Līdzīgā veidā norisinājās arī otrā iznīcināšanas akcija 8. decembrī. Todien tika nogalināts arī slavenais ebreju vēsturnieks Simons Dubnovs, kura vārdā nosaukta Šimona Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola.
Pēc šī slaktiņa Rīgas geto sāka izvietot no Vācijas un Eiropas atvestos ebrejus. Daļu no atvestajiem jau uzreiz nošāva pie Šķirotavas, bet pārējos vēlāk Biķernieku mežā.[1]
Remove ads
2002. gada 29. novembrī masu slepkavības vietā pēc arhitekta Sergeja Riža projekta izveidoja memoriālo ansambli, ko finansēja par Latvijas, Izraēlas, ASV un Vācijas valsts institūciju un organizāciju līdzekļiem, kā arī privātpersonu ziedojumiem.
Slepkavības vietā izveidotais memoriāls
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
Remove ads