Mariānske Lāzņe
From Wikipedia, the free encyclopedia
Mariānske Lāzņe (čehu: Mariánské Lázně, izrunā: [ˈmarɪjaːnskɛː ˈlaːzɲɛ]), agrākā Marienbāde (vācu: Marienbad) ir kūrorta pilsēta Karlovi Varu apgabalā Čehijā. Pilsētā ir daudz parku un greznu māju, kas uzceltas 19. gadsimta otrajā pusē.
| Mariānske Lāzņe | ||
|---|---|---|
| Mariánské Lázně | ||
_-_houses_in_center.jpg) Mariānskes Lāzņes ēkas | ||
| ||
  Mariānske Lāzņe | ||
| Koordinātas: 49.964722°N 12.701111°E | ||
| Valsts |
 Čehija | |
| Apgabals | Karlovi Varu apgabals | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 51,79 km2 | |
| Augstums | 578 m | |
| Iedzīvotāji (2024)[1] | ||
| • kopā | 14 225 | |
| • blīvums | 247,1/km² | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| Mājaslapa |
www | |
 Mariānske Lāzņe Vikikrātuvē | ||
Pilsēta radusies pie Sudetu kalnu minerālūdeņu avotiem Bohēmijas karalistes laikā 18. gadsimta beigās, kad Teplas abatijai piederošos dziednieciskos Aušovices avotus (Auschowitzer Quellen) pārdēvēja par Marijas avotu (Marienquelle), bet apdzīvoto vietu par Marijas dziednīcu jeb Marienbādi. 1868. gadā Marienbāde ieguva pilsētas tiesības. 1872. gadā līdz Marienbādei uzcēla dzelzceļa līniju no Egeras (tagad Hebas). Marienbādes kūrortā ārstējušies daudzi slaveni cilvēki un Eiropas valstu valdnieki, piemēram, Johans Volfgangs fon Gēte, Frideriks Šopēns, Tomass Edisons, Rihards Vāgners, Eduards VII, Nikolajs II, Francis Jozefs I un daudzi citi. No 1932. līdz 1936. gadam Marienbādē notika vairāki kongresi medicīniskās sintēzes veicināšanai, kurus organizēja latviešu profesors Mārtiņš Zīle.
Pēc Minhenes vienošanās 1938. gada septembrī Marienbādi okupēja Vācija, bet Otrā pasaules kara beigās to ieņēma ASV karaspēks. Saskaņā ar Čehoslovākijas prezidenta Beneša dekrētiem līdz 1946. gadam no Mariānskes Lāzņes padzina tās vācvalodīgos iedzīvotājus.
Kolonāde (1869)
Dziedošās strūklakas
Dziedošās strūklakas
Ferdinanda avota kolonāde
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
