Mahābhārata

"Mahābhārata" (sanskritā: महाभारतम्, Mahābhāratam, izrunā: /məɦaːˈbʱaːrət̪əm/) ir viens no diviem nozīmīgākajiem sanskrita eposiem Senajā Indijā; otrs ir "Rāmājana". Šis eposs ir daļa no hindu itihāsas (vēstures) un nozīmīga daļa no hindu mitoloģijas. Eposā izklāstīta ne tikai Indijas tautu ikdienas dzīve, ticējumi un paražas, bet arī estētiskie un ētiskie uzskati. "Mahābhārata" tiek uzskatīta par garāko eposu pasaulē.^[1][2] "Mahābhārata" sastāv no 18 grāmatām. Tās 100 000 vārsmās ir aptuveni trīs miljoni vārdu.

Eposa "Mahābhārata" manuskripta ilustrācija

Eposa atstāstījums

Eposs "Mahābhārata" stāsta par divu indiešu dzimtu līdzāspastāvēšanu. Senajā Kuru valstī par varu cīnījās divi brāļi — vecākais no viņiem bija Dhritaraštra, bet jaunākais — Pandu. Tā kā vecākais brālis bija akls, tad tronī kāpa jaunākais brālis Pandu. Abiem brāļiem bija pēcnācēji. Dhritaraštram bija 100 dēli, saukti par kauraviem, bet jaunākam Pandu — 5 dēli, kurus sauca par pandaviem. Kad valdnieks Pandu nomira, viņa dēli vēl bija nepilngadīgi, tāpēc troni centās pārņemt kauravi. Tas viņiem izdevās, bet pandavi vēlāk centās troni atgūt. Eposā aprakstīta cīņa starp šīm dzimtām. Viena no pēdējām kaujām norisinājās Kurukšretras laukā. Šī kauja ir ļoti plaši un detalizēti aprakstīta. Tā bija ļoti asiņaina. Eposā aprakstīts, ka bojā gāja miljoniem karavīru. Pēc kaujas palika dzīvi visi pieci pandavi, bet no kauraviem izdzīvoja tikai trīs no 100. Viens no pandaviem bija Ardžuna, kas kļuva par valdnieku. Eposā ir stāstīts arī par viņa līgavu Draupadu. Eposā bieži pieminēts arī dievs Krišna.

Daļu no eposa "Mahābhārata" veido poēma "Bhagavadgīta", kurā izklāstīta hinduistu reliģija un filozofija.

Grāmatas jeb parvas

Dievība Ganēša raksta eposu "Mahābhārata"

Eposs "Mahābhārata" dalās 18 grāmatās jeb parvās. Tās ir šādas:

1. Adi Parva
2. Sabha Parva
3. Vana Parva
4. Virata Parva
5. Udyoga Parva
6. Bhishma Parva
7. Drona Parva
8. Karna Parva
9. Shalya Parva
10. Sauptika Parva
11. Stri Parva
12. Shanti Parva
13. Anushasana Parva
14. Ashvamedhika Parva
15. Ashramavasika Parva
16. Mausala Parva
17. Mahaprasthanika Parva
18. Svargarohana Parva

Atsauces

1. James G. Lochtefeld. The Illustrated Encyclopedia of Hinduism: A-M. The Rosen Publishing Group, 2002. 399. lpp. ISBN 978-0-8239-3179-8.
2. T. R. S. Sharma, June Gaur, Sahitya Akademi (New Delhi, Inde). Ancient Indian Literature: An Anthology. Sahitya Akademi, 2000. 137. lpp. ISBN 978-81-260-0794-3.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mahābhārata.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• N. Gusevas atstāstījums. Mahabharata, jeb, Teiksma par Bharatas pēcteču vareno kauju (latviski). Rīga : Liesma, 1975.
• «Mahābhārata tiešsaistē» (sanskritā latīņu transkripcijā). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 7. novembrī. Skatīts: 2015. gada 11. novembrī.
• «Mahabharata – All Volumes im 12 PDF-files (Mahābhārata – visi sējumi 12 PDF failos)» (angliski). Holybooks.com, kopā 181 MB.