Magda Štaudingera-Voita

Magda Štaudingere-Voita (1902. gada 17. augusts—1997. gada 21. aprīlis) bija augu fizioloģe, biopolimēru pētniece, viena no lielmolekulāro savienojumu ķīmijas pamatlicējām un Nobela prēmijas laureāta (1953) Hermaņa Štaudingera atraitne un ilggadēja viņa līdzstrādniece. 1996. gadā par ieguldījumu mūsdienu molekulārās bioloģijas izveidē un atbalstu Latvijas zinātnei saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu.^[1]

Magda Štaudingera-Voita Magda Staudinger-Woit Hermanis un Magda Štaudingeri Stokholmā 1953. gadā Personīgā informācija Dzimusi 1902. gada 17. augustā Elva, Vidzemes guberņa (tagad  Igaunija) Mirusi 1997. gada 21. aprīlī (94 gadi) Freiburga, Vācija Tautība latviete Vecāki Oskars Voits un Irmgarde Genca Dzīvesbiedrs Hermanis Štaudingers

Zinātniskā darbība Zinātne bioloģija Darba vietas Freiburgas Universitāte Alma mater Berlīnes Universitāte (1925) Latvijas Universitāte (1927) Pasniedzēji Gotlībs Hāberlands Apbalvojumi Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa (1996)

Dzīvesgājums

Dzimusi 1902. gadā 17. augustā Elvā latviešu ārsta Oskara Voita (vēlākais Latvijas sūtnis Vācijā un Šveicē (1921–1932), Nīderlandē un Ungārijā (1925–1932)) ģimenē. Bērnību pavadīja Sanktpēterburgā, tēva diplomāta karjeras dēļ daudz ceļoja pa Vāciju, Ungāriju un Šveici, apguva vācu, franču, angļu un krievu valodu. Apguva klavieru un vijoles spēli.

Absolvēja Berlīnes universitāti (1925) un Latvijas Universitāti (1927). Strādāja par Latvijas Universitātes Botānikas laboratorijas asistenti pie profesora Nikolaja Maltas. 1927. gada vasarā Helgolandes bioloģijas institūtā studējot augus, sastapa Hermani Štaudingeru un abi uzsāka kopīgu darbu pie makromolekulu izpētes.^[2] No 1937. līdz 1953. gadam pētīja lielmolekulāros savienojumus sava vīra vadītajā institūtā Freiburgā, Vācijā.

Bija Starptautiskās universitāšu sieviešu federācijas (International Federation of University Women) komitejas locekle un priekšsēdētāja (1965—1968), UNESCO Vācijas dabaszinātņu komisijas priekšsēdētāja (1970—1975), vēlāk šīs komitejas goda locekle, pirmā koordinatore UNESCO biosfēras programmā. Vairākkārt ziedoja Latvijas Zinātņu akadēmijai ar mērķi līdzekļus izmantot prēmijām, stipendijām un pensionētiem LZA locekļiem.

Mirusi 1997. gadā Freiburgā. Ropažu kapos izveidota piemiņas zīme Magdas vecākiem, kā arī Magdai un Hermanim Štaudingeriem.^[3]

Darbi

30 zinātnisku rakstu autore par lielmolekulāro vielu (celulozes, šķiedru, muskuļu proteīnu) mikroskopisko pētniecību, pētīta šķiedru morfoloģija, makromolekulu un molekulāro koloīdu nozīme dzīvības norisēs.

1969.—1976. gadā pēc vīra nāves izdeva viņa kopotos rakstus 7 sējumos.^[3]

Atsauces

1. «LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS LIELĀ MEDAĻA - LZA Lielā medaļa». www.lza.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-04. Skatīts: 2019-10-20.
2. Percec, 2014, 130. lpp.
3. «Magda Štaudingere – Voita - Balvas CV LV». www.lza.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-03-27. Skatīts: 2019-10-20.

Bibliogrāfija

• Marilyn Bailey Ogilvie, Joy Dorothy Harvey. The Biographical Dictionary of Women in Science: L-Z. Ņujorka : Taylor & Francis, 2000. ISBN 978-0-415-92040-7.
• Virgil Percec. Hierarchical Macromolecular Structures: 60 Years after the Staudinger Nobel Prize I. Ņujorka : Springer, 2014. ISBN 978-3-319-01137-0.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Magda Štaudingera-Voita.
• WorldCat publikācijas