Darba (Leiboristu) partija (angļu: Labour Party) ir centriski kreisa politiskā partija Apvienotajā Karalistē. Partija tika dibināta 20. gadsimta sākumā. Partijas vadītājs ir Kīrs Stārmers. Pašlaik (2024. g.) Darba partija Parlamenta apakšnamā ir lielākā partija ar 411 vietām no 650. Laika posmā no 1997. līdz 2010. gadam Leiboristu partijai bija vairākums parlamentā. Šajā laikā Apvienotās Karalistes premjerministri bija leiboristi Tonijs Blērs un Gordons Brauns.
| Darba (Leiboristu) partija | |
|---|---|
 | |
| Vadītājs | Kīrs Stārmers |
| Dibināta | 1900. gada 27. februārī |
| Galvenā mītne |
 Londona, Apvienotā Karaliste |
| Biedri (2024) | 366 603[1] |
| Ideoloģija |
Sociāldemokrātija Demokrātiskais sociālisms |
| Politiskā pozīcija | Centriski kreisa |
| Oficiālās krāsas | Sarkana |
| Parlamenta apakšpalāta |
411 / 650 |
| Lordu palāta |
172 / 783 |
| Mājaslapa | |
|
www | |
Kopš 2010. gada Leiboristu partija ir Lielbritānijas lielākā partija pēc biedru skaita.[1]
Leiboristu partija radās 19. gadsimta beigās kā atbilde uz strādnieku kustības nepieciešamību pēc politiskās pārstāvniecības. 1900. gada 27. februārī vairākas strādnieku grupas, arodbiedrības un sociālistu organizācijas nodibināja Leiboristu pārstāvniecības komiteju (Labour Representation Committee), kas bija tiešs Leiboristu partijas priekšgājējs.
1906. gadā Leiboristu pārstāvniecības komiteja kļuva par Leiboristu partiju un ieguva 29 vietas Parlamentā.
1918. gadā partija pieņēma jaunu konstitūciju, kuras mērķis bija sociālistiskas valsts izveide. 1924. gadā Ramzejs Makdonalds kļuva par pirmo leiboristu premjerministru, taču viņa valdība ilga tikai dažus mēnešus. 1929. gadā Makdonalds atkal kļuva par premjerministru, taču Lielās depresijas izraisītā politiskā krīze noveda pie partijas šķelšanās.
Pēckara gados, sākot no 1945. gada, Leiboristu partija, vadīta Klementa Etlija, uzvarēja parlamenta vēlēšanās un ieviesa plašas sociālās reformas, tostarp Nacionālo veselības dienestu (NHS), sociālās drošības sistēmu un nacionalizāciju dažādās nozarēs. No 1951. līdz 1979. gadam partija vairākkārt mainīja valdību ar Konservatīvo partiju, un Leiboristu valdības vadīja Harolds Vilsons un Džeimss Kalahans, ieviešot dažādas sociālas un ekonomiskas reformas.
Tečeres un Meidžora ēras laikā no 1979. līdz 1997. gadam Leiboristu partija pavadīja ilgstošu laiku opozīcijā, kamēr Margaretas Tečeres un Džona Meidžora konservatīvas valdības dominēja. Partija arī grūti pielāgojās mainīgajai politiskajai videi.
Jaunā Leiboristu partija sākās 1994. gadā, kad Tonijs Blērs kļuva par partijas vadītāju un ieviesa "Jauno leiboristu" politiku, kas vairāk pievērsās centriskai un tirgus orientētai pieejai. 1997. gadā Leiboristu partija uzvarēja vēlēšanās ar lielu pārsvaru, un Blērs kļuva par premjerministru, ieviešot dažādas reformas, tostarp konstitucionālās un sociālās reformas. 2007. gadā Gordons Brauns kļuva par partijas vadītāju un premjerministru, taču viņa laiks bija apzīmēts ar ekonomisko krīzi.
2010. gadā Leiboristu partija zaudēja vēlēšanās, un vadību pārņēma Eds Milibands. 2015. gadā Milibands atkāpās, un partijas vadību pārņēma Džeremijs Korbins, kura vadībā partija piedzīvoja ideoloģiskas izmaiņas uz kreisāku pozīciju. 2019. gadā Korbins atkāpās pēc vēlēšanu sakāves, un partijas vadību pārņēma Kīrs Stārmeris, kurš mērķē uz partijas atjaunošanu un centrisma virzienu.
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
