Latgaliešu (latgalīšu) jeb latgaļu valoda (latgaļu volūda[1]) ir indoeiropiešu valodu saimes austrumbaltu atzara latviešu valodas dialekts vai tās augšzemnieku izloksnes dialekts (pēc viena uzskata), pēc otra viedokļa latviešu valodas sastāvdaļa, bet pie tam nav dialekts, pēc trešā atsevišķa baltu valoda, ko lieto latgalieši. Diskusija par šo tēmu joprojām turpinās.[2] Latvijas likumā latgaliešu rakstu valoda ir ierakstīta kā "latviešu valodas vēsturiskais paveids".[3]

Ātrie fakti Latgaliešu valoda latgaļu volūda, Valodas kodi ...
Latgaliešu valoda
latgaļu volūda
Valodu lieto: Latvija, Krievija 
Reģions: Latgale, Vidzeme, Sēlija,
Rīga, Sibīrija, Baškīrija
Pratēju skaits: ~165 tūkst.
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Baltu
  Austrumbaltu
   Latviešu
    Latgaliešu valoda 
Rakstība: Latīņu alfabēts
(latgaliešu ortogrāfija)
Valodas kodi
ISO 639-1: nav
ISO 639-2:
ISO 639-3: ltg
Aizvērt
Thumb
Pašvaldības, kur latgaliešu valodu ikdienā lieto vairāk nekā 10% iedzīvotāju (pirms 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas).
Ātrie fakti Ārējo resursu foto ...
Aizvērt

Tā ir dzimtā valoda apmēram 165 000 cilvēku, galvenokārt Latvijā. Visvairāk latgaliešu valodu lieto Latgalē, kur dzīvo 97,6 tūkstoši latgaliski runājošo. Rīgā dzīvo 29,4 tūkstoši un Pierīgas reģionā 14,4 tūkstoši latgaliski runājošo.[4] Lielākās latgaliešu valodas pratēju kopienas ārzemēs ir Krievijā.

Fonoloģija

Patskaņi

Vairāk informācijas Īsie patskaņi, Garie patskaņi ...
Īsie patskaņiGarie patskaņi
PriekšējieCentrālieAizmugurējiePriekšējieCentrālieAizmugurējie
Augsta mēles pacēluma patskaņi iɨui:ɨ:u:
Vidēja mēles pacēluma patskaņi e , e:
Vidēji zema mēles pacēluma patskaņi æɐ æ:ɐ:
Zema mēles pacēluma patskaņi ɒ
Aizvērt

Garais [ɨ:] sastopams izloksnēs (piemēri, malnȳs, mozȳs)

Līdzskaņi

Vairāk informācijas Labiāls, Dentāls ...
Labiāls Dentāls Alveolārs Palatāls Velārs
Nazāls m/mʲn/nʲɲ
Slēdzenis nebalsīgs p/pʲt/tʲk/kʲ
balsīgs b/bʲd/dʲɡ/gʲ
Frikatīvs nebalsīgs (f)s/sʲʃ(x)
balsīgs v/vʲz/zʲʒ
Afrikātanebalsīga ts/tsʲ
balsīga dz/dzʲ
Centrālais aproksimants j
Laterālais l/lʲʎ
Vibrants r/rʲ
Aizvērt

Līdzskaņi [f] un [x] sastopami tikai aizguvumos.

Alfabēts

A a [a] Ā ā [a:] B b [b],[bʲ] C c [ts],[tsʲ] Č č [tʃ] D d [d],[dʲ]
E e [e],[æ] Ē ē [e:],[æ:] F f [f] G g [g],[gʲ] Ģ ģ [dj] H h [x]
I i [i] Y y [ɨ] Ī ī [i:] J j [j] K k [k],[kʲ] Ķ ķ [tj]
L l [l],[lʲ] Ļ ļ [ʎ],[lʲ] M m [m],[mʲ] N n [n],[nʲ] Ņ ņ [ɲ],[nʲ] O o [ɒ]
P p [p],[pʲ] R r [r],[rʲ] S s [s],[sʲ] Š š [ ʃ ] T t [t],[tʲ]
U u [u] Ū ū [u:] V v [v],[vʲ] Z z [z],[zʲ] Ž ž [ʒ]

Alfabētā nav pārstāvēts patskanis "ȳ" ([ɨ:]). Pieļaujama divskaņa "uo" ([uɔ]) aizstāšana ar "ō".[5]

Burti "ķ" un "ģ" sastopami tikai aizgūtajās vārdformās (piemēram, riņķa, aizkuņģa). Burts "e" paredzēts diviem dažādiem patskaņiem ([e] un [æ]), nezinātājam liedzot iespēju tos atšķirt (piemēram, ezereņš [ezʲerʲenʲʃ] un meita [mʲæita], tēte [tʲæ:tʲæ]). Alfabēts neļauj pilnvērtīgi parādīt mīkstinātos līdzskaņus (piemēram, ēst [æ:sʲtʲ], es [æsʲ], mes [mʲæsʲ]).

Atšķirības starp latgaliešu un latviešu valodu

Fonētiskās atšķirības

latviskilatgaliski
mātemuote [m`uoťä][6]
darbsdorbs [do^rps]
vēviejs [ẃ`iejś]
melnsmalns [ma^lnc]
tēvstāvs [t`āus]
citscyts [cyc]
dzīvedzeive [dźe^iẃä]
ūdensiudiņs [i^ud´`ińć]
mūsumyusu [my^usu]
pienspīns [ṕ`īnc]
dotdūt [d^ūť]
latviskilatgaliski
rādītiesruodeitīs [r`uode^iť^īś]
parādītiespasaruodeit [pasar`uode^iť ]
atgrieztiesatsagrīzt [acaǵŕ`īśť ], grīztīs [ǵŕ`īśť^īś]
nerādītiesnasaruodeit [nasar`uode^iť ]

Vārdu salīdzinājums

latviskilatgaliski
Ģeogrāfisko nosaukumu piemēri
RīgaReiga [Ŕ`eiga]
RēzekneRēzekne [Ŕ`ääźäkńä], Rēzne [Ŕ`ääźńä]
DaugavpilsDaugpiļs [D`auḱṕ`iĺś]
LatgaleLatgola [Ladgola]
Skaitļa vārdu piemēri
viensvīns [ẃ^īnc]
dividiv [d´`iu], arī diveji [d´iẃeji]
tūkstotistyukstūša [t`yukst`ūša]
Vietniekvārdu piemēri
eses [äś]
mēsmes [ḿäś]
tutu
viņšjis
viņajei [j`ei]
viņi[j`ī]
viņasjuos [j`uos]
kaskas
tastys
šisitys
vissvyss
kurškurs [k`urs]
ikvienssevkurs [ś`äuk`urs]
Apstākļa vārdu piemēri
daudzdaudzi [d`audźi], namoz [namos]
tur
šeitite
kai [ka^i]
kāpēcparkū? [par·k`ū]
Partikulu piemēri
nui [n`ui], tai [ta^i]
[n`ā]
nena, ni [ńi], nā [n`ā]
Ar dabu saistītie lietvārdi
kokskūks [k`ūks]
utsvuts [vuć], ģen. vuts [vuć], dat. vutei [vuť`ei]
[siena] kaudzeguba, arī skaudze
zivszivs [ź`iuś] ģen. zivs [ź`iuś], dat. zivei [ź`iẃ`ei]
akmensakmiņs [aḱḿ`ińć], demin. akmisteņš [aḱḿiśť`eńč]
ūdensiudiņs [i^ud´`ińć], demin. iudisneņš [i^ud´iśń`eńč]
mākonismuokuļs [m`uok`uĺś]
smiltissmiļkts [śḿ`iĺḱć], ģen. smiļkts [śḿ`iĺḱć], dat. smiļktei [śḿ`iĺḱť`ei]
zemezeme [źäḿä], dial., poēt. — arī zems [źäḿś]
saulesaule [s`auĺä]
mēnessmienesnīks [ḿ`ieńeśń`īks], poēt. — arī mieness [ḿ`ieńeśś]
zvaigznezvaigzne [zv`aiǵźńä]
varavīksnedzeļvērte [dź`eĺv`ääŕťä]
lietusleits [ĺe^ic]
negaissnalaiks [nal`aiks]
pērkonspārkiuņs [p`āŕḱ`iuńć]
zibenszibsnis [p`āŕḱ`iuńć]
kalnskolns [ko^lnc]
ielejalīkne [ĺ`īḱńä]
ceļšceļš [ć`eĺš´ ]
ugunsguņs [g`uńć], ģen. guņs [g`uńć], dat. gunei [guń`ei]
naktsnakts [naḱć], ģen. nakts [naḱć], dat. naktei [naḱť`ei]
lapalopa
sēklasākla [s`ākla]
spalvaspolva [sp`olva]
putnsputnys
sunssuņs [s`uńć]
kaķiskačs [kačš]
saknesakne [sakńä]
pelnipalni [p`alny]
olaūla [`ūla]
dūmidyumi [d`yumi]
Ķermeņa daļu nosaukumi
galvagolva
smadzenessmedzini [śmädźińi]
matsmots [moc]
deniņipluonumi; dzausnys [dz`ausnys]
pierepīre [p`īŕä]
acsacs [aćś]
skropstasraudzeni [r`audźeńi]
uzacisizači
aussauss [`auśś]
mutemute [muťä]
mēlemēle [ḿ`ääĺä]
smaganasmuzlys
zobszūbs [z`ūps]
mutemute [muťä]
rokarūka [r`ūka]
krūšukaulskryutežs [kr`yuťešš]
kaulskauls [k`auls]
ādauoda [u^oda]
taukitauki [t`auḱi]
sirdssirds [śiŕć]
vēdersvādars [v`ād`ars]
saules pinumspasirds [paśiŕć]
aknasoknys
niereseikši vsk. [e^iḱść]
asinsašnis [aš´ńiś]
ragsrogs [roks]
miesamīsa [ḿ`īsa]
celisceļs [ć`eĺś ]
pēdapāda [p^āda], ģen. pādys [p^ādys], dat. pādai [p^ād`ai]
pēdas (nospiedumi)pādi dsk., ģen. pādu, dat. pādim
šņorzābaku šķēlumspavuorška [pav`uorška]
pirkstspiersts
asteaste [aśťä]
Lietvārdi, kas apzīmē cilvēku
cilvēkscylvāks [c`ylv`āks], dsk. parasti — ļauds [ĺauć], retāk — cylvāki [c`ylv`āḱi]
sievietesīvīte [ś`īv`īte], ģen. sīvītis [ś`īv`ītis], dat. sīvītei [ś`īv`īť`ei]
vīrietisveirīts [ẃ`eiŕ`īć], ģen. veirīša [ẃ`eiŕ`īša], dat. veirīšam [ẃ`eiŕ`īš`am]
tēvstāvs
mātemuote
vectēvsvaciks, vacjuks, sar. arī — dzeds
vecmāmiņavace, sar. arī — baba
bērnsbārns
dēlsdāls
meitameita
mazdēlsunuks
mazmeitaunuce
vīramātemuoteica, veiramuote
sievasmātesīvysmuote
brālisbruoļs
māsamuosa
brāļasievamārša
vīrabrālisdīvers
brālēnsbruolinīks
brāļadēlsbruolāns
māsīcamuosineica
māsasdēlsmuosāns
priekšnieksviersinīks
Darbības vārdu piemēri
teikt, sacītsaceit [sać^eiť ]
slavētteikt
degtdegt [d´eḱť ]
ietīt [^īť ]
nāktatīt [ať^īť ]
gulētgulēt [guĺ^ääť ]
sēdētsēdēt [ś`ääd´^ääť ]
stāvētstuovēt [st`uoẃ^ääť ]
peldētmaut [m`auť], mauduot [m`audu^oť ]
lidotskrīt [śḱŕ`īť ], laistīs [la^iśť^īś]
dzertdzert [dźäŕť ]
ēstāst [ääśť ]
kostkūst [k^ūśť ]
košļātkūdeit
dzirdētdzierdēt [dź`ieŕd´^ääť ]
redzētredzēt [ŕädź^ääť ]
skatītiesvērtīs
nogalinātnūsist [n`ūśiśť ], nuoveit [n`uoẃ^eiť ]
mirtmiert [ḿ`ieŕť ]
dotdūt [d^ūť ]
ņemtjimt
mainītpuormeit
zinātzynuot [zynu^oť ]
mēģinātraudzeit
pierastdajiukt
Krāsu nosaukumi
baltsbolts [bo^lc]
dzeltensdzaltons [dza^lt`onc]
melnsmalns [ma^lnc]
zaļšzaļš [z`aĺš´]
sarkanssorkons [so^rk`onc]
Citu īpašības vārdu piemēri
jaunsjauns [ja^unc]
karstskorsts [ko^rsc]
aukstssolts [so^lc]
lielslels [ĺ`els], izloksnēs izrunā arī [l`els, lyls]
mazsmozs [moss]
apaļšopols [op`ols]
garšgars [g`ars]
sausssauss [s`auss]
labslobs [lops]
sliktsnalobs [nalops]
jauksbreineigs
ātrsdreizs, mudrys
lēnslāns
lēzenslāvs
pilnspylns [p`ylnc]
tukšstukšs, dīks

Piezīmes:
1. Zīme ^ nozīmē lauzto intonāciju; ja latgaliešu vārdā lauztā intonācija ir garā patskanī (^ā, ^ē, ^ī, ^ū), tad izrunājot to it kā pārrauj uz pusēm, t. i., patskaņa vidū izrunā tik tikko dzirdamu pauzi (piem., vārdu īšu izrunā līdzīgi kā ī-išu). Ja lauztā intonācija ir divskanī (a^u, a^i, e^i, i^e, u^o) vai patskaņa savienojumā ar līdzskani (a^l, e^l, a^m, a^n u. tml.), tad izrunājot uz pusēm "pārrauj" šo savienojumu, t. i., vārdus l^aissim, go^lva izrunā līdzīgi kā la-issim, go-lva. Līdzīga lauztā intonācija ir arī, piem., dāņu valodā.
2. Zīme ` nozīmē krītošo intonāciju, t. i., kā vārdā gaisma [g`aisma].[nepieciešama atsauce]

Gramatiskās atšķirības

Thumb
Antons Skrinda. Latviešu valodas (latgaliešu izloksnes) gramatikas titullapa (1908).
latviskilatgaliski
meklēju darbumekleju dorba
uz vienu dienuiz vīnys dīnys
tas nav labiitys nalabi
viņš dara darbu, viņš nedara darbujis dora dorbu, jis nadora dorba
dažādi cilvēki dažādi rīkojasvysaidi ļauds vysaiži dora
balti sniegi balti spīdbolti snīgi boltai speid
kur tu iesi? kur tu ieliki?kur tu īsi? kimā tu īlyki?
gribu ēst, mani sauc ēst, es iešu ēstgrybu ēst, mane sauc āstu, es īšu āstu
pēc brokastīm, pēc stundas, pēc paraugapiec reitišku, par stuņdi, pa paraugam
velt, celt, ēst, vest — vels, cels, ēdīs, vedīsveļt, ceļt, ēst, vest — veļs, ceļs, ēss, vess
šodien braucu, kliedzu, nesu — vakar braucu, kliedzu, nesušudiņ braucu, klīdzu, nasu — vakar brauču, klīdžu, nešu
bailes, skumjas, iesnas, dūņas, medībasbaile, skume, īsna, dyune, medeiba
iedzer alu, nogriez maizi, ielej pienuizdzer ols, atgrīz maizis, īsalej pīna
viņš nākšot, viņa nākšot, viņi nākšotjis atīškys, jei atīškūte, jī atīškūts
es neesmu atdevis, nav ticis atdotses natyku atdevs, navā bejs atdūts
ja viņš būtu bijis mājāskab jis bejs sātā
slimniekam vajadzēja ārstu, vajadzēja meklēt ārstunavasalajam vajadzēja uorsta, daguoja meklēt uorsta
sen neesam skatījušiesseņ jau vēremēs, seņ navā vārtūs

Formas, kuru lietojums kopīgs ar lietuviešu valodu

Daži leksikas piemēri

latviskilatgaliskilietuviski
apkārtapleikaplink[7]
lejupzamynžemyn
iekšāvydāviduj(e)
vienmērvysodvisad(a)
ikdienas-kasdīnys-kasdienis
viņšjisjis
viņajeiji
uni (saīsināts no senākā *ir)ir
jauniete, meitenemārgamergina, merga
ģimenesaimešeima
dzimtenetāvainetėvynė
priekšnieksviersinīksviršininkas
austrumireitirytai
rietumivokorivakarai
steidzamsskubeigsskubus
aukstssoltsšalta
postsvuorgivargas
rindaaiļaeilė
kļūdaklaidaklaida
lappusepuslopapuslapis
galotneviersyuneviršūnė
stabsstulpsstulpas
lakatiņšskareņaskarelė
kleitasuknesuknelė
šķēreszirklisžirklės
nāktatītateiti
peldētiesmauduotīsmaudytis
lasīt (piem., grāmatu)skaiteitskaityti
apsēstiesatsasēstatsisėsti
atbildētatsaceitatsakyti
kavētiesvāluotvėluoti
mocītkomuotkamuoti
nosprāgtnūgaistnugaišti
spaidītmaidzeitmaigyti
saaukstētiespuorsaļtperšalti
taujāt, izjautātklaustklausti, klausinėti
iekārtotiesīsataiseitįsitaisyti
pieceltiesatsastuotatsistoti
sūrstētpierkšētperštėti

Daži gramatikas (morfoloģijas un sintakses) piemēri

latviskilatgaliskilietuviski
man naves naturuaš neturiu
ko mēs darītukū dareitumemką darytumėm
man nav aukstsmaņ nasoltsman nešalta
viņš ir mans priekšnieksjis muns viersinīksjis mano viršininkas
visus viņš nepaņēmajis na vysus pajēmejis ne visus paėmė
viņš rīt nāks pēc pienajis reit atīs pīnajis ryt ateis pieno

Tiesiskais statuss

Pirmajā Latgales latviešu kongresā 1917. gadā, vienojoties par Latgales apvienošanos ar pārējām Latvijas vēsturiskajām zemēm, tiek nolemts pieprasīt pašnoteikšanās tiesības arī valodas lietojumā. Starpkaru Latvijas Republikā latgaliešu valoda Latgalē ir pirmā izvēle vairumam iedzīvotāju, tā tiek plaši apgūta skolās, lietota vietējā pārvaldē, publikācijās un sadzīvē. Pēc 15. maija apvērsuma tās lietojums tika ierobežots, Ulmaņa režīmam tā vietā izceļot latviešu rakstu valodu. Sākoties Latvijas okupācijai, no 1940. gada valodas nomākšana pastiprinās (izņemot 1943.–1944. gadu un trimdu), valodai saglabājoties runas formā un privātā lietojumā, arī baznīcās.[8] Kopš 1950. gadu sākuma padomju preses un publicistikas izdevumi latgaliešu valodā pakāpeniski izzūd – kā pēdējais iznāk Kolhoznīku kalendars 1960. godam (Kolhoznieku kalendārs 1960. gadam) – un atgriežas tikai 1980. gadu vidū, kad presē sāk parādīties dzeja latgaliešu valodā.[9]

Valsts valodas likuma 3. panta ceturtā daļa nosaka, ka "Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību".[3]

2009. gadā Augstākās tiesas Senāts nolēma, ka latgaliešu valodu nevar lietot kā tiesvedības valodu administratīvajā procesā, jo par valsts valodu uzskatāma latviešu literārā valoda.[10]

2021. gada 16. jūnijā Latvijas Republikas 13. Saeima ar 46 balsīm par, 24 pret un vienu atturoties atbalstīja deputātu Edmunda Teirumnieka un Janīnas Kursītes-Pakules (abi NA) trešā lasījuma priekšlikumu "Latviešu vēsturisko zemju likumam",[11][12] kurā latgaliešu valodu apliecināja par valodu ne tikai rakstu valodas, bet arī vispārīgajā nozīmē:[13]

Valsts un attiecīgās pašvaldības nodrošina latgaliskās identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, tostarp veicinot latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida apguvi, t.sk., izglītības iestādēs, un lietojumu publiskajos pasākumos un ikdienas darbā, kā arī atjaunojot un vidē izmantojot vietvārdus latgaliešu valodā, t.sk., ceļazīmēs, vietu un ielu nosaukumos. Valsts veicina latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida un lībiešu valodas lietošanu informatīvajā telpā, it sevišķi sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

Kopš 2021. gada novembra Balvu novads kļuva par pirmo, kurā uzstādītas valsts standartam atbilstošas ceļazīmes ar latgaliešu rakstu valodas tekstu. Iepriekš to panākt centās Viļakas novada pašvaldība, taču saskārās ar VSIA "Latvijas Valsts ceļi" pretestību. 2023. gadā plānots turpināt jauno zīmju izvietošanu.[14][15] Pirms tam mazāka mēroga zīmes iepriekš tikušas uzstādītas Kārsavā un citur Latgalē.[16][17] Zīmju standarta maiņu veicināja 2021. gada vasarā pieņemtais Valsts prezidenta Egila Levita iesniegtais Latviešu vēsturisko zemju likums, kurā tiek uzsvērts valsts un pašvaldību pienākums rūpēties arī par latgaliešu rakstu valodas saglabāšanu, tajā skaitā arī uz ceļazīmēm.[14]

Skatīt arī

Atsauces

Ārējās saites

Wikiwand in your browser!

Seamless Wikipedia browsing. On steroids.

Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.

Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.