Latgaliešu (latgalīšu) jeb latgaļu valoda (latgaļu volūda[1]) ir indoeiropiešu valodu saimes austrumbaltu atzara latviešu valodas dialekts vai tās augšzemnieku izloksnes dialekts (pēc viena uzskata), pēc otra viedokļa latviešu valodas sastāvdaļa, bet pie tam nav dialekts, pēc trešā atsevišķa baltu valoda, ko lieto latgalieši. Diskusija par šo tēmu joprojām turpinās.[2] Latvijas likumā latgaliešu rakstu valoda ir ierakstīta kā "latviešu valodas vēsturiskais paveids".[3]
| Latgaliešu valoda latgaļu volūda | ||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | Latvija, Krievija | |
| Reģions: | Latgale, Vidzeme, Sēlija, Rīga, Sibīrija, Baškīrija | |
| Pratēju skaits: | ~165 tūkst. | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Baltu Austrumbaltu Latviešu Latgaliešu valoda | |
| Rakstība: | Latīņu alfabēts (latgaliešu ortogrāfija) | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | nav | |
| ISO 639-2: | ||
| ISO 639-3: | ltg | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
.svg)
Tā ir dzimtā valoda apmēram 165 000 cilvēku, galvenokārt Latvijā. Visvairāk latgaliešu valodu lieto Latgalē, kur dzīvo 97,6 tūkstoši latgaliski runājošo. Rīgā dzīvo 29,4 tūkstoši un Pierīgas reģionā 14,4 tūkstoši latgaliski runājošo.[4] Lielākās latgaliešu valodas pratēju kopienas ārzemēs ir Krievijā.
Fonoloģija
Patskaņi
| Īsie patskaņi | Garie patskaņi | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Priekšējie | Centrālie | Aizmugurējie | Priekšējie | Centrālie | Aizmugurējie | |
| Augsta mēles pacēluma patskaņi | i | ɨ | u | i: | ɨ: | u: |
| Vidēja mēles pacēluma patskaņi | e | eɛ, e: | oɔ | |||
| Vidēji zema mēles pacēluma patskaņi | æ | ɐ | æ: | ɐ: | ||
| Zema mēles pacēluma patskaņi | ɒ | |||||
Garais [ɨ:] sastopams izloksnēs (piemēri, malnȳs, mozȳs)
Līdzskaņi
Līdzskaņi [f] un [x] sastopami tikai aizguvumos.
Alfabēts
 | Šis raksts ir jāuzlabo, lai ievērotu Vikipēdijā pieņemto stilu un/vai formatēšanu. Iemesls: Pie vispārējā alfabētā neesošo burtu daudzuma, noderētu IPA transkripcija Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
| A a [a] | Ā ā [a:] | B b [b],[bʲ] | C c [ts],[tsʲ] | Č č [tʃ] | D d [d],[dʲ] |
| E e [e],[æ] | Ē ē [e:],[æ:] | F f [f] | G g [g],[gʲ] | Ģ ģ [dj] | H h [x] |
| I i [i] | Y y [ɨ] | Ī ī [i:] | J j [j] | K k [k],[kʲ] | Ķ ķ [tj] |
| L l [l],[lʲ] | Ļ ļ [ʎ],[lʲ] | M m [m],[mʲ] | N n [n],[nʲ] | Ņ ņ [ɲ],[nʲ] | O o [ɒ] |
| P p [p],[pʲ] | R r [r],[rʲ] | S s [s],[sʲ] | Š š [ ʃ ] | T t [t],[tʲ] | |
| U u [u] | Ū ū [u:] | V v [v],[vʲ] | Z z [z],[zʲ] | Ž ž [ʒ] |
Alfabētā nav pārstāvēts patskanis "ȳ" ([ɨ:]). Pieļaujama divskaņa "uo" ([uɔ]) aizstāšana ar "ō".[5]
Burti "ķ" un "ģ" sastopami tikai aizgūtajās vārdformās (piemēram, riņķa, aizkuņģa). Burts "e" paredzēts diviem dažādiem patskaņiem ([e] un [æ]), nezinātājam liedzot iespēju tos atšķirt (piemēram, ezereņš [ezʲerʲenʲʃ] un meita [mʲæita], tēte [tʲæ:tʲæ]). Alfabēts neļauj pilnvērtīgi parādīt mīkstinātos līdzskaņus (piemēram, ēst [æ:sʲtʲ], es [æsʲ], mes [mʲæsʲ]).
Atšķirības starp latgaliešu un latviešu valodu
Fonētiskās atšķirības
| latviski | latgaliski |
| māte | muote [m`uoťä][6] |
| darbs | dorbs [do^rps] |
| vējš | viejs [ẃ`iejś] |
| melns | malns [ma^lnc] |
| tēvs | tāvs [t`āus] |
| cits | cyts [cyc] |
| dzīve | dzeive [dźe^iẃä] |
| ūdens | iudiņs [i^ud´`ińć] |
| mūsu | myusu [my^usu] |
| piens | pīns [ṕ`īnc] |
| dot | dūt [d^ūť] |
| latviski | latgaliski |
| rādīties | ruodeitīs [r`uode^iť^īś] |
| parādīties | pasaruodeit [pasar`uode^iť ] |
| atgriezties | atsagrīzt [acaǵŕ`īśť ], grīztīs [ǵŕ`īśť^īś] |
| nerādīties | nasaruodeit [nasar`uode^iť ] |
Vārdu salīdzinājums
| latviski | latgaliski | |
| Ģeogrāfisko nosaukumu piemēri | ||
| Rīga | Reiga [Ŕ`eiga] | |
| Rēzekne | Rēzekne [Ŕ`ääźäkńä], Rēzne [Ŕ`ääźńä] | |
| Daugavpils | Daugpiļs [D`auḱṕ`iĺś] | |
| Latgale | Latgola [Ladgola] | |
| Skaitļa vārdu piemēri | ||
| viens | vīns [ẃ^īnc] | |
| divi | div [d´`iu], arī diveji [d´iẃeji] | |
| tūkstotis | tyukstūša [t`yukst`ūša] | |
| Vietniekvārdu piemēri | ||
| es | es [äś] | |
| mēs | mes [ḿäś] | |
| tu | tu | |
| viņš | jis | |
| viņa | jei [j`ei] | |
| viņi | jī [j`ī] | |
| viņas | juos [j`uos] | |
| kas | kas | |
| tas | tys | |
| šis | itys | |
| viss | vyss | |
| kurš | kurs [k`urs] | |
| ikviens | sevkurs [ś`äuk`urs] | |
| Apstākļa vārdu piemēri | ||
| daudz | daudzi [d`audźi], namoz [namos] | |
| tur | tī | |
| šeit | ite | |
| kā | kai [ka^i] | |
| kāpēc | parkū? [par·k`ū] | |
| Partikulu piemēri | ||
| jā | nui [n`ui], tai [ta^i] | |
| nē | nā [n`ā] | |
| ne | na, ni [ńi], nā [n`ā] | |
| Ar dabu saistītie lietvārdi | ||
| koks | kūks [k`ūks] | |
| uts | vuts [vuć], ģen. vuts [vuć], dat. vutei [vuť`ei] | |
| [siena] kaudze | guba, arī skaudze | |
| zivs | zivs [ź`iuś] ģen. zivs [ź`iuś], dat. zivei [ź`iẃ`ei] | |
| akmens | akmiņs [aḱḿ`ińć], demin. akmisteņš [aḱḿiśť`eńč] | |
| ūdens | iudiņs [i^ud´`ińć], demin. iudisneņš [i^ud´iśń`eńč] | |
| mākonis | muokuļs [m`uok`uĺś] | |
| smiltis | smiļkts [śḿ`iĺḱć], ģen. smiļkts [śḿ`iĺḱć], dat. smiļktei [śḿ`iĺḱť`ei] | |
| zeme | zeme [źäḿä], dial., poēt. — arī zems [źäḿś] | |
| saule | saule [s`auĺä] | |
| mēness | mienesnīks [ḿ`ieńeśń`īks], poēt. — arī mieness [ḿ`ieńeśś] | |
| zvaigzne | zvaigzne [zv`aiǵźńä] | |
| varavīksne | dzeļvērte [dź`eĺv`ääŕťä] | |
| lietus | leits [ĺe^ic] | |
| negaiss | nalaiks [nal`aiks] | |
| pērkons | pārkiuņs [p`āŕḱ`iuńć] | |
| zibens | zibsnis [p`āŕḱ`iuńć] | |
| kalns | kolns [ko^lnc] | |
| ieleja | līkne [ĺ`īḱńä] | |
| ceļš | ceļš [ć`eĺš´ ] | |
| uguns | guņs [g`uńć], ģen. guņs [g`uńć], dat. gunei [guń`ei] | |
| nakts | nakts [naḱć], ģen. nakts [naḱć], dat. naktei [naḱť`ei] | |
| lapa | lopa | |
| sēkla | sākla [s`ākla] | |
| spalva | spolva [sp`olva] | |
| putns | putnys | |
| suns | suņs [s`uńć] | |
| kaķis | kačs [kačš] | |
| sakne | sakne [sakńä] | |
| pelni | palni [p`alny] | |
| ola | ūla [`ūla] | |
| dūmi | dyumi [d`yumi] | |
| Ķermeņa daļu nosaukumi | ||
| galva | golva | |
| smadzenes | smedzini [śmädźińi] | |
| mats | mots [moc] | |
| deniņi | pluonumi; dzausnys [dz`ausnys] | |
| piere | pīre [p`īŕä] | |
| acs | acs [aćś] | |
| skropstas | raudzeni [r`audźeńi] | |
| uzacis | izači | |
| auss | auss [`auśś] | |
| mute | mute [muťä] | |
| mēle | mēle [ḿ`ääĺä] | |
| smaganas | muzlys | |
| zobs | zūbs [z`ūps] | |
| mute | mute [muťä] | |
| roka | rūka [r`ūka] | |
| krūšukauls | kryutežs [kr`yuťešš] | |
| kauls | kauls [k`auls] | |
| āda | uoda [u^oda] | |
| tauki | tauki [t`auḱi] | |
| sirds | sirds [śiŕć] | |
| vēders | vādars [v`ād`ars] | |
| saules pinums | pasirds [paśiŕć] | |
| aknas | oknys | |
| nieres | eikši vsk. [e^iḱść] | |
| asins | ašnis [aš´ńiś] | |
| rags | rogs [roks] | |
| miesa | mīsa [ḿ`īsa] | |
| celis | ceļs [ć`eĺś ] | |
| pēda | pāda [p^āda], ģen. pādys [p^ādys], dat. pādai [p^ād`ai] | |
| pēdas (nospiedumi) | pādi dsk., ģen. pādu, dat. pādim | |
| šņorzābaku šķēlums | pavuorška [pav`uorška] | |
| pirksts | piersts | |
| aste | aste [aśťä] | |
| Lietvārdi, kas apzīmē cilvēku | ||
| cilvēks | cylvāks [c`ylv`āks], dsk. parasti — ļauds [ĺauć], retāk — cylvāki [c`ylv`āḱi] | |
| sieviete | sīvīte [ś`īv`īte], ģen. sīvītis [ś`īv`ītis], dat. sīvītei [ś`īv`īť`ei] | |
| vīrietis | veirīts [ẃ`eiŕ`īć], ģen. veirīša [ẃ`eiŕ`īša], dat. veirīšam [ẃ`eiŕ`īš`am] | |
| tēvs | tāvs | |
| māte | muote | |
| vectēvs | vaciks, vacjuks, sar. arī — dzeds | |
| vecmāmiņa | vace, sar. arī — baba | |
| bērns | bārns | |
| dēls | dāls | |
| meita | meita | |
| mazdēls | unuks | |
| mazmeita | unuce | |
| vīramāte | muoteica, veiramuote | |
| sievasmāte | sīvysmuote | |
| brālis | bruoļs | |
| māsa | muosa | |
| brāļasieva | mārša | |
| vīrabrālis | dīvers | |
| brālēns | bruolinīks | |
| brāļadēls | bruolāns | |
| māsīca | muosineica | |
| māsasdēls | muosāns | |
| priekšnieks | viersinīks | |
| Darbības vārdu piemēri | ||
| teikt, sacīt | saceit [sać^eiť ] | |
| slavēt | teikt | |
| degt | degt [d´eḱť ] | |
| iet | īt [^īť ] | |
| nākt | atīt [ať^īť ] | |
| gulēt | gulēt [guĺ^ääť ] | |
| sēdēt | sēdēt [ś`ääd´^ääť ] | |
| stāvēt | stuovēt [st`uoẃ^ääť ] | |
| peldēt | maut [m`auť], mauduot [m`audu^oť ] | |
| lidot | skrīt [śḱŕ`īť ], laistīs [la^iśť^īś] | |
| dzert | dzert [dźäŕť ] | |
| ēst | āst [ääśť ] | |
| kost | kūst [k^ūśť ] | |
| košļāt | kūdeit | |
| dzirdēt | dzierdēt [dź`ieŕd´^ääť ] | |
| redzēt | redzēt [ŕädź^ääť ] | |
| skatīties | vērtīs | |
| nogalināt | nūsist [n`ūśiśť ], nuoveit [n`uoẃ^eiť ] | |
| mirt | miert [ḿ`ieŕť ] | |
| dot | dūt [d^ūť ] | |
| ņemt | jimt | |
| mainīt | puormeit | |
| zināt | zynuot [zynu^oť ] | |
| mēģināt | raudzeit | |
| pierast | dajiukt | |
| Krāsu nosaukumi | ||
| balts | bolts [bo^lc] | |
| dzeltens | dzaltons [dza^lt`onc] | |
| melns | malns [ma^lnc] | |
| zaļš | zaļš [z`aĺš´] | |
| sarkans | sorkons [so^rk`onc] | |
| Citu īpašības vārdu piemēri | ||
| jauns | jauns [ja^unc] | |
| karsts | korsts [ko^rsc] | |
| auksts | solts [so^lc] | |
| liels | lels [ĺ`els], izloksnēs izrunā arī [l`els, lyls] | |
| mazs | mozs [moss] | |
| apaļš | opols [op`ols] | |
| garš | gars [g`ars] | |
| sauss | sauss [s`auss] | |
| labs | lobs [lops] | |
| slikts | nalobs [nalops] | |
| jauks | breineigs | |
| ātrs | dreizs, mudrys | |
| lēns | lāns | |
| lēzens | lāvs | |
| pilns | pylns [p`ylnc] | |
| tukšs | tukšs, dīks |
Piezīmes:
1. Zīme ^ nozīmē lauzto intonāciju; ja latgaliešu vārdā lauztā intonācija ir garā patskanī (^ā, ^ē, ^ī, ^ū), tad izrunājot to it kā pārrauj uz pusēm, t. i., patskaņa vidū izrunā tik tikko dzirdamu pauzi (piem., vārdu īšu izrunā līdzīgi kā ī-išu). Ja lauztā intonācija ir divskanī (a^u, a^i, e^i, i^e, u^o) vai patskaņa savienojumā ar līdzskani (a^l, e^l, a^m, a^n u. tml.), tad izrunājot uz pusēm "pārrauj" šo savienojumu, t. i., vārdus l^aissim, go^lva izrunā līdzīgi kā la-issim, go-lva. Līdzīga lauztā intonācija ir arī, piem., dāņu valodā.
2. Zīme ` nozīmē krītošo intonāciju, t. i., kā vārdā gaisma [g`aisma].[nepieciešama atsauce]
Gramatiskās atšķirības
| latviski | latgaliski | |
| meklēju darbu | mekleju dorba | |
| uz vienu dienu | iz vīnys dīnys | |
| tas nav labi | itys nalabi | |
| viņš dara darbu, viņš nedara darbu | jis dora dorbu, jis nadora dorba | |
| dažādi cilvēki dažādi rīkojas | vysaidi ļauds vysaiži dora | |
| balti sniegi balti spīd | bolti snīgi boltai speid | |
| kur tu iesi? kur tu ieliki? | kur tu īsi? kimā tu īlyki? | |
| gribu ēst, mani sauc ēst, es iešu ēst | grybu ēst, mane sauc āstu, es īšu āstu | |
| pēc brokastīm, pēc stundas, pēc parauga | piec reitišku, par stuņdi, pa paraugam | |
| velt, celt, ēst, vest — vels, cels, ēdīs, vedīs | veļt, ceļt, ēst, vest — veļs, ceļs, ēss, vess | |
| šodien braucu, kliedzu, nesu — vakar braucu, kliedzu, nesu | šudiņ braucu, klīdzu, nasu — vakar brauču, klīdžu, nešu | |
| bailes, skumjas, iesnas, dūņas, medības | baile, skume, īsna, dyune, medeiba | |
| iedzer alu, nogriez maizi, ielej pienu | izdzer ols, atgrīz maizis, īsalej pīna | |
| viņš nākšot, viņa nākšot, viņi nākšot | jis atīškys, jei atīškūte, jī atīškūts | |
| es neesmu atdevis, nav ticis atdots | es natyku atdevs, navā bejs atdūts | |
| ja viņš būtu bijis mājās | kab jis bejs sātā | |
| slimniekam vajadzēja ārstu, vajadzēja meklēt ārstu | navasalajam vajadzēja uorsta, daguoja meklēt uorsta | |
| sen neesam skatījušies | seņ jau vēremēs, seņ navā vārtūs |
Formas, kuru lietojums kopīgs ar lietuviešu valodu
Daži leksikas piemēri
| latviski | latgaliski | lietuviski | |
| apkārt | apleik | aplink[7] | |
| lejup | zamyn | žemyn | |
| iekšā | vydā | viduj(e) | |
| vienmēr | vysod | visad(a) | |
| ikdienas- | kasdīnys- | kasdienis | |
| viņš | jis | jis | |
| viņa | jei | ji | |
| un | i (saīsināts no senākā *ir) | ir | |
| jauniete, meitene | mārga | mergina, merga | |
| ģimene | saime | šeima | |
| dzimtene | tāvaine | tėvynė | |
| priekšnieks | viersinīks | viršininkas | |
| austrumi | reiti | rytai | |
| rietumi | vokori | vakarai | |
| steidzams | skubeigs | skubus | |
| auksts | solts | šalta | |
| posts | vuorgi | vargas | |
| rinda | aiļa | eilė | |
| kļūda | klaida | klaida | |
| lappuse | puslopa | puslapis | |
| galotne | viersyune | viršūnė | |
| stabs | stulps | stulpas | |
| lakatiņš | skareņa | skarelė | |
| kleita | sukne | suknelė | |
| šķēres | zirklis | žirklės | |
| nākt | atīt | ateiti | |
| peldēties | mauduotīs | maudytis | |
| lasīt (piem., grāmatu) | skaiteit | skaityti | |
| apsēsties | atsasēst | atsisėsti | |
| atbildēt | atsaceit | atsakyti | |
| kavēties | vāluot | vėluoti | |
| mocīt | komuot | kamuoti | |
| nosprāgt | nūgaist | nugaišti | |
| spaidīt | maidzeit | maigyti | |
| saaukstēties | puorsaļt | peršalti | |
| taujāt, izjautāt | klaust | klausti, klausinėti | |
| iekārtoties | īsataiseit | įsitaisyti | |
| piecelties | atsastuot | atsistoti | |
| sūrstēt | pierkšēt | perštėti |
Daži gramatikas (morfoloģijas un sintakses) piemēri
| latviski | latgaliski | lietuviski | |
| man nav | es naturu | aš neturiu | |
| ko mēs darītu | kū dareitumem | ką darytumėm | |
| man nav auksts | maņ nasolts | man nešalta | |
| viņš ir mans priekšnieks | jis muns viersinīks | jis mano viršininkas | |
| visus viņš nepaņēma | jis na vysus pajēme | jis ne visus paėmė | |
| viņš rīt nāks pēc piena | jis reit atīs pīna | jis ryt ateis pieno |
Tiesiskais statuss
Pirmajā Latgales latviešu kongresā 1917. gadā, vienojoties par Latgales apvienošanos ar pārējām Latvijas vēsturiskajām zemēm, tiek nolemts pieprasīt pašnoteikšanās tiesības arī valodas lietojumā. Starpkaru Latvijas Republikā latgaliešu valoda Latgalē ir pirmā izvēle vairumam iedzīvotāju, tā tiek plaši apgūta skolās, lietota vietējā pārvaldē, publikācijās un sadzīvē. Pēc 15. maija apvērsuma tās lietojums tika ierobežots, Ulmaņa režīmam tā vietā izceļot latviešu rakstu valodu. Sākoties Latvijas okupācijai, no 1940. gada valodas nomākšana pastiprinās (izņemot 1943.–1944. gadu un trimdu), valodai saglabājoties runas formā un privātā lietojumā, arī baznīcās.[8] Kopš 1950. gadu sākuma padomju preses un publicistikas izdevumi latgaliešu valodā pakāpeniski izzūd – kā pēdējais iznāk Kolhoznīku kalendars 1960. godam (Kolhoznieku kalendārs 1960. gadam) – un atgriežas tikai 1980. gadu vidū, kad presē sāk parādīties dzeja latgaliešu valodā.[9]
Valsts valodas likuma 3. panta ceturtā daļa nosaka, ka "Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību".[3]
2009. gadā Augstākās tiesas Senāts nolēma, ka latgaliešu valodu nevar lietot kā tiesvedības valodu administratīvajā procesā, jo par valsts valodu uzskatāma latviešu literārā valoda.[10]
2021. gada 16. jūnijā Latvijas Republikas 13. Saeima ar 46 balsīm par, 24 pret un vienu atturoties atbalstīja deputātu Edmunda Teirumnieka un Janīnas Kursītes-Pakules (abi NA) trešā lasījuma priekšlikumu "Latviešu vēsturisko zemju likumam",[11][12] kurā latgaliešu valodu apliecināja par valodu ne tikai rakstu valodas, bet arī vispārīgajā nozīmē:[13]
Valsts un attiecīgās pašvaldības nodrošina latgaliskās identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, tostarp veicinot latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida apguvi, t.sk., izglītības iestādēs, un lietojumu publiskajos pasākumos un ikdienas darbā, kā arī atjaunojot un vidē izmantojot vietvārdus latgaliešu valodā, t.sk., ceļazīmēs, vietu un ielu nosaukumos. Valsts veicina latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida un lībiešu valodas lietošanu informatīvajā telpā, it sevišķi sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.
Kopš 2021. gada novembra Balvu novads kļuva par pirmo, kurā uzstādītas valsts standartam atbilstošas ceļazīmes ar latgaliešu rakstu valodas tekstu. Iepriekš to panākt centās Viļakas novada pašvaldība, taču saskārās ar VSIA "Latvijas Valsts ceļi" pretestību. 2023. gadā plānots turpināt jauno zīmju izvietošanu.[14][15] Pirms tam mazāka mēroga zīmes iepriekš tikušas uzstādītas Kārsavā un citur Latgalē.[16][17] Zīmju standarta maiņu veicināja 2021. gada vasarā pieņemtais Valsts prezidenta Egila Levita iesniegtais Latviešu vēsturisko zemju likums, kurā tiek uzsvērts valsts un pašvaldību pienākums rūpēties arī par latgaliešu rakstu valodas saglabāšanu, tajā skaitā arī uz ceļazīmēm.[14]
Skatīt arī
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
