Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma (Lielais Kristaps)

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma ir otrā vēsturiski senākā nominācija Latvijas Nacionālajā filmu festivālā "Lielais Kristaps". Balvas šajā nominācijā tiek piešķirtas no 1978. gada, kad balvu saņēma Ivara Selecka filma "Sieviete, kuru gaida".

Laureāti

Gads	Filma	Režisors
1978	"Sieviete, kuru gaida"	Ivars Seleckis
1979	"Četri meklē miljonu"	Ansis Epners
1980	"Saruna ar karalieni"	Rolands Kalniņš
1981	balva netika pasniegta
1982	"Strēlnieku zvaigznājs"	Juris Podnieks
1983	balva netika pasniegta
1984	balva netika pasniegta
1985	"Veļ Sīzifs akmeni"	Juris Podnieks
1986	"Vai viegli būt jaunam?"	Juris Podnieks
1987	"Gaismēnas"	Arnis Akmeņlauks
1988	"Šķērsiela"	Ivars Seleckis
1989	"Izlūkdienesta priekšnieks"	Romualds Pipars
1990	"Es esmu latvietis"	Ansis Epners
1991	"Krustceļš"	Juris Podnieks
1993	"Naivie"	Dainis Kļava
1996	balva netika pasniegta
1998	"Debesu sala"	Ivo Kalpenieks
2000	"Jaunie laiki Šķērsielā"	Ivars Seleckis
2001	"Rīga. Desmit gadus pēc"	Arta Biseniece
2003	"Bet stunda nāk"	Juris Poškus
2005	"Tārps"	Andis Mizišs
2007	"Mans vīrs Andrejs Saharovs"	Ināra Kolmane
2009	"Bēgums"	Ivars Zviedris
2012	"Dokumentālists"	Ivars Zviedris Inese Kļava
2014	"Uz spēles Latvija"	Pēteris Krilovs
2015	"Ručs un Norie"[1]	Ināra Kolmane
2016	"Saules staros"[2]	Vitālijs Manskis
2017	"Atbrīvošanas diena" (Liberation Day)[3]	Mortens Traviks Uģis Olte
2018	"Laika tilti"[4]	Kristīne Briede Audrjus Stonis
2019	"Putina liecinieki"	Vitālijs Manskis
2020	"Valkātājs"	Ivars Zviedris
2021	"Delle"	Andrejs Verhoustinskis
2022	"Mana māte valsts"	Ieva Ozoliņa
2023	"Viss būs labi"	Staņislavs Tokalovs