kinorežisors From Wikipedia, the free encyclopedia
Ansis Epners (dzimis 1937. gada 26. oktobrī Rīgā, miris 2003. gada 2. aprīlī Rīgā)[1] bija latviešu kinorežisors, mākslas zinātņu maģistrs, nopelniem bagātais mākslas darbinieks un Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzējs.[2] 1977. gadā dibinātā kinofestivāla balvas nosaukuma idejas autors, balva nosaukta aizbildņa un pārcēlāja Lielā Kristapa vārdā.[3]
Epners piedzima Rīgā, Latvijas armijas virsnieka ģimenē. Anša tēvs miris izsūtījumā Noriļskā.[4] 1957. gadā beidzis Mazsalacas vidusskolu,[5][6] 1962. gadā absolvējis Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti. 1971. gadā beidzis Augstākos režisoru kursus Maskavā.[1] 1962. gadā Ansis Epners kļuva par Latvijas Televīzijas redaktoru, līdz 1968. gadā pameta šo posteni.[1] Pēc tam kļuva par Rīgas Kinostudijas režisoru (līdz 1991. gadam).[1] 1991. gadā režisors kļuva par kino un video studijas AVE vadītāju.[1] Laikā no 1993. līdz 1997. gadam viņš bija Latvijas Kinoproducentu asociācijas prezidents.[1]
Visvairāk režisējis dokumentālās filmas, tai skaitā par vairākiem sportistiem, piemēram, Artūru Irbi ("Irbe: cilvēks un maska" — 1996), Mihailu Tālu ("Mihails Tāls. Pēc divdesmit gadiem" — 1980). Uzņēma kinožurnālus "Latvijas hronika", "Māksla", "Sporta apskats", "Padomju Latvija". Atveidoja nelielas lomas filmās "Pēdējā reportāža" (Dzidra Ritenberga, 1986), "Piejūras klimats" (Rolands Kalniņš, 1974), "Pieskāriens" (Rostislavs Gorjajevs, 1973).[7]
Lielā Kristapa balvu saņēmušas vairākas Anša Epnera režisētās filmas: "Četri meklē miljonu" kā labākā dokumentālā filma 1979. gadā, kinohroniku balva un diploms par filmu "Labas gribas spēles" 1986. gadā, dokumentālfilma "Es esmu latvietis" atzīta par labāko 1990. gadā, mākslas filma "Būris" — Alberta Bela psiholoģiskā romāna ekranizācija, saņēmusi labākās filmas balvu 1993. gadā, labākais dokumentālā kino operatora darbs ar filmu "No Everesta līdz paradīzei" 2000. gadā.[8]
2002. gadā apbalvots ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[1] 2003. gadā izdota viņa sarakstītā "Anša ceļa grāmata" ar ceļojumu stāstiem, dzeju un dažādiem foto materiāliem.[9] Mākslinieks apbedīts otrajos Lielajos Meža kapos.[10]
|
|
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
