Krimas Republika

Krimas Republika ir Krievijas—Ukrainas kara laikā anektēta Ukrainas daļa Krimas pussalā. To 2014. gada 17. martā pēc starptautiski neatzīta referenduma pasludināja okupētās Krimas Autonomās Republikas teritorijā un neilgi pēc tam pievienoja Krievijas Federācijai. Pēc 2014. gada 18. un 21. martā Maskavā parakstītajiem līgumiem, tā bija daļa no Krimas federālā apgabala, kas atrodas Krimas pussalā Melnās jūras krastā. 2016. gada 28. jūlijā ar prezidenta Putina lēmumu Krimas federālo apgabalu likvidēja un pievienoja Dienvidu federālajam apgabalam. Latvija, tāpat kā gandrīz visas pasaules valstis, ieskaitot visas Eiropas Savienības valstis, Krimas republikas teritoriju atzīst par likumīgu Ukrainas sastāvdaļu.

Šis raksts ir par starptautiski neatzīto Krievijas administratīvo vienību. Par Ukrainas administratīvo vienību skatīt rakstu Krimas Autonomā Republika.

Krimas Republika Республика Крым Республіка Крим Къырым Джумхуриети Qırım Cumhuriyeti
—  Krievijas anektēta Ukrainas daļa  —
Karogs Ģerbonis
Pārvaldes centrs	Simferopole
Oficiālā valoda	krievu, ukraiņu un Krimas tatāru[1]
Valsts	Krievija (de facto)
Administratīvais iedalījums	25 Alušta Armjanska Džankoja Jevpatorija Kerča Krasnoperekopska Saki Simferopole Sudaka Feodosija Jalta Bahčisarajas rajons Bilohirskas rajons Džankojas rajons Kirovskes rajons Krasnohvardijskes rajons Krasnoperekopskas rajons Lenines rajons Nižņohirskas rajons Pervomajskes rajons Rozdoļnes rajons Saku rajons Simferopoles rajons Sovjetskas rajons Čornomorskes rajons
Platība
- Kopējā	26 081 km²
Iedzīvotāji (2014)
- Kopā	1 967 200
- Blīvums	75,4/km²
- Etniskais sastāvs	krievi (58,32%) ukraiņi (24,32%) Krimas tatāri (12,03%) baltkrievi (1,45%)
Laika josla	MSK (UTC+4)
Mājaslapa: rk.gov.ru
Krimas Republika Vikikrātuvē

Ziemeļos Krimas Republika robežojas ar Ukrainas Hersonas apgabalu un dienvidrietumos ar Sevastopoli. Ziemeļrietumu krastu apskalo Azovas jūra un Kerčas šaurums, rietumu un dienvidu piekrasti — Melnā jūra.

Vēsture

Krievijas kareivji bez pazīšanas zīmēm Krimā

Vladimirs Putins Maskavas Kremlī paraksta līgumu ar Krimas Autonomās Republikas valdības un Sevastopoles pašvaldības vadītājiem par Krimas un Sevastopoles iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā (2014. gada 18. martā).

Pēc Eiromaidana sacelšanās, Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča bēgšanas uz Krieviju un Ukrainas pagaidu valdības izveidošanas 2014. gada 26. februārī pret jauno Kijivas valdību noskaņotas bruņotas "pašaizsardzības" grupas ieņēma Krimas parlamenta ēku Simferopolē un virs tās uzvilka Krievijas karogu, bet 27. februārī Krimas Augstākā padome ārkārtas sēdē atcēla premjerministru Anatoliju Mogiļovu un ievēlēja šajā amatā partijas "Krievu vienotība" (Русское единство) līderi Sergeju Aksjonovu, kurš tūlīt vērsās pie Krievijas valdības ar lūgumu nodrošināt Krimā mieru un kārtību. 2014. gada 28. februārī karavīri bez pazīšanās zīmēm (faktiski - Krievijas bruņoto spēku kareivji) ieņēma valdības ēkas un lidostas visā Krimas republikā, kas iezīmēja Krimas krīzes sākumu. Starptautisko situāciju saasināja Krievijas prezidenta Vladimira Putina vēršanās pie Krievijas Valsts domes 1. martā ar lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Krimas un Ukrainas teritorijā.^[2]

Reaģējot uz Krievijas rīcību, Ukrainas armijā tika izsludināta pilna kaujas gatavība. 6. martā Krimas Augstākā padome pieņēma lēmumu par Krimas Autonomās Republikas pievienošanu Krievijai un referenduma organizēšanu.^[3]

16. martā "pašaizsardzības" vienību un bruņotu Krievijas karaspēka klātbūtnē Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopoles pilsētā notika Ukrainas konstitūcijai neatbilstošs un starptautiski neatzīts referendums, kurā pēc balsu skaitīšanas komisijas ziņām par "atkalapvienošanos ar Krieviju" nobalsoja 96,47% referenduma dalībnieku Krimas Autonomajā Republikā un 96,59% Sevastopolē.^[4]

17. martā Krimas parlaments un Sevastopoles pilsētas dome kopīgā sēdē pasludināja Krimas Republikas neatkarību no Ukrainas un vērsās pie Krievijas ar lūgumu to uzņemt to Krievijas Federācijas sastāvā, kuras prezidents V. Putins parakstīja dekrētu, kurā atzina Krimas Republiku par suverēnu un neatkarīgu valsti,^[5] bet jau 18. martā parakstīja līgumu ar Krimas valdības pārstāvjiem par Krimas iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā, kuru Krievijas Valsts dome ratificēja 21. martā.^[6]

Ukrainas valdība referendumu un Krimas aneksiju pasludināja par neleģitīmu, bet Krimu un Sevastopoli par okupētu teritoriju.^[7]

Atsauces

1. Krimas Republikas Konstitūcija Arhivēts 2014. gada 11. aprīlī, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
2. Putins lūdz parlamenta atļauju karaspēka ievešanai Krimā DELFI, 2014. gada 1. martā
3. Krimas parlaments nobalso par autonomijas pievienošanu Krievijai 2014. gada 6. martā
4. Krimas pievienošanu Krievijai atbalstījuši 97% balsotāju DELFI, 2014. gada 17. martā
5. Putins paraksta dekrētu par Krimas neatkarības atzīšanu LETA-RIA NOVOSTI, 2014. gada 17. martā
6. Putins paraksta vienošanos par Krimas uzņemšanu Krievijas sastāvā DELFI, 2014. gada 18. martā
7. Ukraine’s Parliament Declares Crimea, Sevastopol ‘Occupied Territory’

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krimas Republika.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)