Krasnogorodska

Krasnogorodska (krievu: Красногоро́дск) ir pilsētciemats Pleskavas apgabalā Krievijā, Krasnogorodskas rajona centrs 20 km uz austrumiem no Krievijas—Latvijas robežas. Tas atrodas Zilupes upes krastā, 110 km uz dienvidiem no Pleskavas.

Krasnogorodska
Krasnogorodskas pilskalns
Ģerbonis
Krasnogorodska
Koordinātas: 56°49′44″N 28°16′51″E
Valsts	Krievija
Federālais apgabals	Ziemeļrietumu federālais apgabals
Federācijas subjekts	Pleskavas apgabals
Rajons	Krasnogorodskas rajons
Dibināta	1464
Pilsētciemats	1967
Platība
• Kopējā	8,31 km2
Iedzīvotāji (2021)[1]
• kopā	3 521
• blīvums	422/km²
Laika josla	Maskavas laiks (UTC+3)
Mājaslapa	krasnogorodsk.reg60.ru
Krasnogorodska Vikikrātuvē

Vēsture

Kad Livonijas ordenis 1399. gadā uzcēla Ludzas pili, Pleskavas kņaziste 1463. gadā uzcēla "Skaisto cietoksni" (Красный Городец) jeb Krasnijgorodoku, kuru nocietināja Livonijas—Maskavijas kara laikā 1481. gadā. 1501. gadā Livonijas mestrs Valters fon Pletenbergs pēc uzvaras Sericas kaujā ieņēma Krasnovas cietoksni, bet pēc Pleskavas aneksijas 1510. gadā cietoksni pakļāva Maskavija. Livonijas kara laikā to ieņēma Stefana Batorija karaspēks, bet pēc Jamas Zapoļskas miera līguma cietoksni atdeva Krievijas caristei. No 1634. līdz 1667. gadam Krasnijgorodoka atkal bija Polijas-Lietuvas kopvalsts pakļautībā.

Pēc Lielā Ziemeļu kara Krasnijas cietoksnis zaudēja savu nozīmi. Līdz 19. gadsimta beigām miestā dzīvoja Krāsnas igauņi (igauņu: Kraasna maarahvas). 19. un 20. gadsimta mijā ekspedīciju pie Krāsnas igauņiem veica pētnieks Oskars Kallass (Oskar Kallas), kas uzrakstīja grāmatu Kraasna maarahvas.

Otrā pasaules kara laikā no 1941. gada 6. jūlija līdz 1944. gada 21. jūlijam Krasnogorodska atradās Vācijas okupācijā, tās apkaimē cīnījās latviešu leģiona 15. divīzija.

• 
  Krasnijas pilskalns
• 
  Krasnijas pilskalna karte (no 20. gadsimta sākuma enciklopēdijas)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krasnogorodska.

1. Q126684906.