Korjaki

Korjaki ir Krievijas Tālo Austrumu un Galējo Ziemeļu tauta. Mīt galvenokārt Kamčatkas novada Korjaku apvidū un Magadanas apgabala Ziemeļevenu rajonā. 2010. gada Krievijas tautskaitē par korjakiem sevi atzina 7953 cilvēki. Pie korjakiem bieži pieskaita tiem tuvu radniecīgos aļutorus (ap 40 cilvēku).^[1]

Korjaki

Korjaku šamaniete (1900. gads)
Visi iedzīvotāji
7953 (2010)
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Krievija Kamčatkas novads Magadanas apgabals
Valodas
krievu valoda, korjaku valoda, aļutoru valoda
Reliģijas
pareizticība, šamanisms
Radnieciskas etniskas grupas
čukči, kereki, itelmeņi

Etnonīms

Korjakiem nav vienota pašnosaukuma. Nomadi briežkopji sevi dēvē par чавчыв, чав'чу — ‘briežkopji’, bet piekrastes nometnieki — нымылгын — ‘vietējie’. 1920. gados bija mēģinājums ieviest nometnieku pašnosaukumu «nimilani» kā tautas etnonīmu, bet tas neiedzīvojās un atgriezās pie nosaukuma «korjaki», kas, domājams, cēlies no jukagiru eksoetnonīma карака.^[2]

Vēsture

Korjaku apdzīvotības areāls Krievijas Tālo Austrumu federālajā apgabalā

Pirmās ziņas par karjakiem sastopamas 17. gadsimta vēstures dokumentos. Arheoloģiskie izrakumi pie Atarganas ciema liecina, ka korjakiem bijusi zināma metālapstrāde jau pirms 1000 gadiem un to priekšteči bijuši agrīnā dzelzs laikmeta Ohotskas kultūras radītāji.

Pēc dzīvesveida un nodarbošanās korjaki tradicionāli dalās tundras un piekrastes korjakos. Katrai grupai raksturīga atšķirīga valoda un tās iekļauj mazākas teritoriālās grupas:

• Tundras korjaki (čavčuveni) — tundras nomadi, kuru galvenā nodarbošanās ir briežkopība, runā korjaku valodā:
  • kamenieši — Penžinas līča piekraste,
  • pareņieši — Pareņas upes baseins Taigonosa pussalas ziemeļos,
  • itkanieši — Taigonosa pussalas austrumos,
  • apukieši — Apukas upes lejtece.
• Krasta korjaki (nimilani) — piekrastes nometnieki, kuru galvenā nodarbošanās ir zveja, runā aļutoru valodā:
  • palanieši — Kamčatkas ziemeļrietumu piekraste ap Palanas ciematu,
  • karagieši — Karagas līča piekraste,
  • aļutori — Kamčatkas ziemeļaustrumu piekraste.

Mūsdienās korjaki dzīvo galvenokārt Kamčatkas novada Korjaku apvidū (6640 cilvēki), kur daudzos ciemos tie ir dominējošais etnoss, kā arī trijos ciemos Magadanas apgabala Ziemeļevenu rajonā (900 cilvēki). Ap 250 korjaku dzīvo novada galvaspilsētā Petropavlovskā-Kamčatskā, bet ap 70 — Čukotkas autonomā apvidus Anadiras rajonā.

Valoda

Lielākā daļa korjaku sadzīvē pārgājuši uz krievu valodu, bet ap 1500 izmanto korjaku valodu. Rakstība korjaku valodā kopš 1931. gada sākotnēju latīņu alfabētā, bet kopš 1937. gada — kirilicā uz tundras korjaku (čavčuvenu) dialekta pamata.

Atsauce

1. Ассоциация коренных малочисленных народов Севера, Сибири и Дальнего Востока Российской Федерации. Коряки
2. Ассоциация коренных малочисленных народов Севера, Сибири и Дальнего Востока Российской Федерации. Коряки

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Korjaki.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)