Klintons Džozefs Deivisons (Clinton Joseph Davisson, 1881. gada 22. oktobrī - 1958. gada 1. februārī) - ASV fiziķis. 1937. gadā ieguva Nobela prēmiju fizikā par elektronu difrakcijas atklāšanu.[1] Prēmija tika piešķirta arī Džozefam Tomsonam, kurš veica šo atklājumu neatkarīgi no Deivisona.
| ||||||||||||||
|
Dzimis Ilinoisas vidienes pilsētā Blūmingtonā. Vidusskolā mācījās Blūmingtonā. 1902. gadā sāka studēt Čikāgas Universitātē. Paralēli no 1905. gada Deivisons pēc Roberta Milikena rekomendācijas strādāja Prinstonas Universitātē, kur 1991. gadā ieguva doktora grādu. Doktora darba vadītājs viņam bija Ovens Ričardsons, kura māsu Šarloti viņš apprecēja 1911. gadā.
Pēc doktora grāda iegūšanas, Deivisons strādāja Karnegī Tehnoloģijas unstitūtā, bet 1917. gadā sāka strādāt kompānijā Western Electric (vēlāk Bella laboratorijā). 1927. gadā Deivisons veica Deivisona-Germera eksperimentu, kas pierādīja elektronu difrakciju. No 1946. līdz 1956. gadam viņš strādāja Virdžīnijas Universitātē.
Deivisona vārdā nosaukts Mēness krāteris no Zemes neredzamajā pusē.
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.