Ukrainas galvaspilsēta From Wikipedia, the free encyclopedia
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
Kijiva[2] (ukraiņu: Київ), vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes. Ukrainas galvaspilsēta un lielākā pilsēta, liels saimniecības un kultūras centrs.
| Kijiva | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| galvaspilsēta | |||||
| Київ | |||||
.jpeg) | |||||
| |||||
  Kijiva  Kijiva | |||||
| Koordinātas: 50°27′00″N 30°31′24″E | |||||
| Valsts |
 Ukraina | ||||
| Municipalitāte | Kijivas pilsētas municipalitāte | ||||
| Rajoni |
Saraksts
| ||||
| Administrācija | |||||
| • Mērs | Vitālijs Kličko | ||||
| Augstums | 179 m | ||||
| Iedzīvotāji (2022)[1] | |||||
| • kopā | 2 952 301 | ||||
| • blīvums | 3 299/km² | ||||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||||
| Pasta indekss | 01xxx-04xxx | ||||
| Tālruņu kods | +380 44 | ||||
| Auto reģistrācijas numurs | AA (pirms 2004. gada: КА,КВ,КЕ,КН,КІ,KT) | ||||
| Sadraudzības pilsētas | Ankara, Atēnas, Belgrada, Brisele, Budapešta, Čikāga, Edinburga, Erevāna,Florence, Helsinki, Kioto, Kišiņeva, Krakova, Leipciga, Minhene, Odense, Parīze, Pereira, Pretorija, Rīga, Roma, Santjago, Sofija, Stokholma, Tallina, Tampere, Tbilisi, Toronto, Tulūza, Uhaņa, Varšava, Viļņa, Vīne | ||||
| Mājaslapa |
www | ||||
 Kijiva Vikikrātuvē | |||||
Viens no vecākajiem Austrumeiropas un kristietības vēsturiskajiem centriem — Kijivas Svētās Sofijas katedrāle un Kijivas Pečeru klosteris — ir UNESCO Pasaules mantojuma objekti.
Viena no senākajām pilsētām Austrumeiropā, dibināta ap 5. gadsimtu kā tirdzniecības apmetne pie Dņepras. 7. un 8. gadsimtā Kijiva bija Hazārijas pakļautībā.
988. gadā Kijivas lielkņazs Svētais Vladimirs sāka Kijivas Krievzemes kristianizāciju. 1037. gadā sākās Sv. Sofijas katedrāles celtniecība. 1238. gadā Kijivu gandrīz pilnīgi nopostīja Mongoļu impērijas karaspēks, un sākās tās kā austrumslāvu civilizācijas centra noriets, kaut arī Kijiva saglabāja reliģiskā centra funkcijas.
No 1362. gada tā ietilpa Lietuvas dižkunigaitijā, vēlāk Polijas—Lietuvas kopvalstī, bet pēc Bohdana Hmeļnicka sacelšanās 1667. gadā iekļauta Krievijas caristē.
Jaunu uzplaukumu Kijiva piedzīvoja 19. gadsimta beigās, līdz ar rūpniecības attīstību Krievijas Impērijā. Pilsoņu kara laikā Kijiva bija Ukrainas Tautas Republikas galvaspilsēta. 1918. gada janvārī boļševiki īstenoja militāro operāciju, kuras mērķis bija ieņemt Kijivas pilsētu. Tā ilga no 1918. gada 23. janvāra (5. februāra) līdz 26. janvārim (8. februārim). Kad tika nodibināta Ukrainas PSR, pirmā tās galvaspilsēta bija Harkiva, bet 1934. gadā par galvaspilsētu kļuva Kijiva. Otrā pasaules kara laikā Kijiva tika nopostīta.
1960. gadā tika atklāts Kijivas metro pirmais posms, un Dņepras upes kreisajā krastā tika uzbūvēti jauni dzīvojamie rajoni. Tika atvērts Dramatiskais un komēdijas teātris un Jaunatnes teātris, Ukrainas PSR Tautas arhitektūras un sadzīves muzejs, Kijivas vēstures muzejs un Ukrainas vēstures muzejs Otrajā pasaules karā (līdz 2015. gadam tas tika dēvēts par Lielā Tēvijas kara vēstures muzeju). Tajā pašā laikā 20. gadsimta 60. gadu vidū atsākās ideoloģiskā diktatūra, un Kijiva kļuva par disidentu kustības centru. Represiju pārtraukšana un politieslodzīto atgriešanās Ukrainā sākās tikai perestroikas laikā pēc 1986. gada.
1991. gadā Kijiva kļuva par neatkarīgās Ukrainas galvaspilsētu. 2004. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanu laikā Kijivā norisinājās galvenie Oranžās revolūcijas, bet 2013.—2014. gadā Maidana revolūcijas notikumi.
Krievijas Federācijas militārā agresija, kas bija daļa no Krievijas iebrukuma Ukrainā, ilga pilsētas nomalē un pašā pilsētā (2022. gada kauja par Kijivu) no 2022. gada 24. februāra līdz 2. aprīlim. To pavadīja masveida raķešu, gaisa un artilērijas uzbrukumi un ilga 1 mēnesi, 1 nedēļu un 1 dienu, izraisot smagus kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci okupētajās teritorijās. Reaģējot uz Bučas slaktiņu, Dānija, Igaunija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Spānija, Rumānija, Spānija, Vācija un Zviedrija nolēma izraidīt no savām valstīm dažus Krievijas diplomātus, kam sekoja spēcīgs ekonomisko sankciju kopums. Pēc tam, kad traģēdija tika plaši atspoguļota starptautiskajos plašsaziņas līdzekļos, ASV Kongress pieņēma Ukrainas demokrātijas aizsardzības likumu.
| Kijivas meteoroloģiskie dati | |||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Gads |
| Augstākā temperatūra °C (°F) | 11.1 (52) |
17.3 (63.1) |
22.4 (72.3) |
30.2 (86.4) |
33.6 (92.5) |
35.0 (95) |
39.4 (102.9) |
39.3 (102.7) |
33.8 (92.8) |
27.9 (82.2) |
23.2 (73.8) |
14.7 (58.5) |
39.4 (102.9) |
| Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) | −0.9 (30.4) |
0.0 (32) |
5.6 (42.1) |
14.0 (57.2) |
20.7 (69.3) |
23.5 (74.3) |
25.6 (78.1) |
24.9 (76.8) |
19.0 (66.2) |
12.5 (54.5) |
4.9 (40.8) |
0.0 (32) |
12.5 (54.5) |
| Dienas vidējā temperatūra °C (°F) | −3.5 (25.7) |
−3 (27) |
1.8 (35.2) |
9.3 (48.7) |
15.5 (59.9) |
18.5 (65.3) |
20.5 (68.9) |
19.7 (67.5) |
14.2 (57.6) |
8.4 (47.1) |
1.9 (35.4) |
−2.3 (27.9) |
8.4 (47.1) |
| Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) | −5.8 (21.6) |
−5.7 (21.7) |
−1.4 (29.5) |
5.1 (41.2) |
10.8 (51.4) |
14.2 (57.6) |
16.1 (61) |
15.2 (59.4) |
10.2 (50.4) |
4.9 (40.8) |
0.0 (32) |
−4.6 (23.7) |
4.9 (40.8) |
| Zemākā temperatūra °C (°F) | −31.1 (−24) |
−32.2 (−26) |
−24.9 (−12.8) |
−10.4 (13.3) |
−2.4 (27.7) |
2.4 (36.3) |
5.8 (42.4) |
3.3 (37.9) |
−2.9 (26.8) |
−17.8 (0) |
−21.9 (−7.4) |
−30.0 (−22) |
−32.2 (−26) |
| Nokrišņu daudzums mm (collas) | 36 (1.42) |
39 (1.54) |
36 (1.42) |
46 (1.81) |
57 (2.24) |
82 (3.23) |
72 (2.83) |
61 (2.4) |
58 (2.28) |
40 (1.57) |
48 (1.89) |
44 (1.73) |
619 (24.37) |
| Sniegputenis cm (collas) | 9 (3.5) |
11 (4.3) |
7 (2.8) |
0 (0) |
0 (0) |
0 (0) |
0 (0) |
0 (0) |
0 (0) |
0 (0) |
2 (0.8) |
5 (2) |
34 (13.4) |
| Vidējais lietaino dienu skaits | 8 | 7 | 9 | 13 | 14 | 15 | 14 | 11 | 14 | 12 | 12 | 9 | 138 |
| Vidējais sniegaino dienu skaits | 14 | 13 | 7 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | 3 | 12 | 51 |
| % gaisa mitrums | 83 | 80 | 74 | 64 | 62 | 67 | 68 | 67 | 74 | 77 | 85 | 86 | 74 |
| Vidējais saulaino stundu skaits | 31.0 | 56.5 | 124.0 | 180.0 | 279.0 | 270.0 | 310.0 | 248.0 | 210.0 | 155.0 | 60.0 | 31.0 | 1 954,5 |
