Kaņiva
From Wikipedia, the free encyclopedia
Kaņiva (ukraiņu: Канів) ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainas vidusdaļā, Čerkasu apgabalā. Izvietojusies apgabala ziemeļos, Dņepras labajā krastā pie Kaņivas ūdenskrātuves 75 km no apgabala centra Čerkasiem. Kaņivas rajona centrs (rajonā neietilpst).
| Kaņiva | |||
|---|---|---|---|
| apgabala pilsēta | |||
| Канів | |||
 Kaņivas upes kuģu stacija | |||
| |||
.svg)  Kaņiva | |||
 Kaņiva | |||
| Koordinātas: 49°44′41″N 31°27′21″E | |||
| Valsts |
 Ukraina | ||
| Apgabals |
 Čerkasu apg. | ||
| Pirmoreiz minēta | 1078. gadā | ||
| Magdeburgas tiesības | 1601. gadā | ||
| Pilsētas tiesības | 1796. gadā | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 17,42 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • kopā | 23 503 | ||
| • blīvums | 1 448/km² | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indekss | 19000—19009 | ||
| Tālruņu kods | +380-4736 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Kaņiva Vikikrātuvē | |||
Apdzīvotā vieta vēstures avotos pirmoreiz minēta Pečeru paterikā, kas datēts starp 1074. un 1088. gadu. Minēta arī 1144. gadā, kad kņazs Vsevolods Oļgovičs dibinājis Svētā Jura baznīcu. 12. gadsimtā bijusi ievērojama apdzīvota vieta, kalpojusi kā Kijivas kņazu un polovciešu sūtņu oficiālā tikšanās vieta. Pilsēta vairākkārt nopostīta. 1320. gadā Kaņivu ieņēma lietuviešu kņazs Ģedimins un no 1362. gada tā bija Lietuvas Lielkņazistes pakļautībā. 16. gadsimtā Kaņiva kļuva par savdabīgu kazaku svētvietu, kur netālu no klostera apmetās tie Zaporožjes kazaki, kas vairs nevarēja piedalīties kaujās. 1601. gadā Kaņivai piešķīra Magdeburgas tiesības. 1667. gadā Kaņiva nonāca Polijas sastāvā, bet no 1672. gada — Turcijas valdījumā. 1793. gadā, pēc Polijas otrās dalīšanas, Kaņiva nonāca Krievijas Impērijas sastāvā. Strauja pilsētas industriālā attīstība sākās 1964. gadā sakarā ar Kaņivas HES būvniecību. Mūsdienās pārtikas rūpniecības un enerģētikas centrs. Četrus kilometrus no pilsētas centra atrodas Ševčenko nacionālais rezervāts, kur 1861. gadā apglabāts ukraiņu dzejnieks Tarass Ševčenko.[2]
978. gadā netālu no pilsētas tika nogalināts Jaropolks Svjatoslavičs. Pilsētā apglabāts dzejnieks Tarass Ševčenko un rakstnieks Arkādijs Gaidars.
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
