Kauņas guberņa

Kauņas guberņa (krievu: Ковенская губерния, lietuviešu: Kauno gubernija) bija Krievijas Impērijas guberņa (1843-1915), kurā ietilpa arī neliela daļa no mūsdienu Latvijas teritorijas (daļa no Jēkabpils novada, Bauskas novada, Dobeles novada) un Baltkrievijas (daļa no Braslavas rajona). Guberņas centrs bija Kauņa.

Ковенская губерния Kauno gubernija Kauņas guberņa 1843 – 1915 Kauņas guberņas ģerbonis. Location of Krievijas guberņa Kauņas guberņa Pārvaldes centrs Kauņa Valoda(s) krievu, poļu, lietuviešu, idišs Reliģija katoļticība, jūdaisms Valdība Autonoma teritorija Valdnieki gubernatori Vēsturiskais laikmets Jaunie laiki  - Pēc Krievijas imperatora 1842. gada 18. decembra rīkojuma no Viļņas guberņas tika atdalīta tās ziemeļrietumu daļa 1843. gada 1. jūlijs  - Dibināta 1843  - Likvidēta 1915  - Pirmā pasaules kara sākumā Lietuvu 1915. gadā ieņēma Vācijas karaspēks, 1918. gadā pēc Brestļitovskas līguma Krievija atteicās no tiesībām uz šo teritoriju, tika atjaunota Lietuvas valsts 1915. gada vasara Platība  - 1897 40 260 km² Iedzīvotāju skaits  - 1897. gadā 1 544 600       Blīvums 38,4 /km²   - 1914. gadā 1 857 100

Robežojās ar Kurzemes guberņu ziemeļos, Vācijas Impērijas Prūsijas Karalisti rietumos, Suvalku guberņu dienvidos, Viļņas guberņu dienvidaustrumos. 1915. gadā gandrīz visu Kauņas guberņu okupēja vācu karaspēks, tomēr formāli tā pastāvēja līdz 1918. gada 16. februārim, kad tika atjaunota Lietuvas valsts.

Izveide

Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts trešās dalīšanas 1795. gadā lielākā daļa no Žemaitijas kunigaitijas, Traķu vaivadijas un Viļņas vaivadija nonāca Krievijas Impērijas sastāvā un 1796. gada beigās tika izveidota Lietuvas guberņa.^[1] 1801. gadā pēc Aleksandra I rīkojuma Lietuvas guberņa tika sadalīta un nodibināta Viļņas guberņa un Grodņas guberņa. 1842. gada beigās Krievijas imperators Nikolajs I izdeva rīkojumu vēlreiz sadalīt lietuviešu apdzīvoto teritoriju divās daļās, izveidojot Kauņas guberņu un Viļņas guberņu. Tas tika izdarīts 1843. gada jūlijā.

Likvidācija

Pirmā pasaules kara sākumā 1915. gada vasarā Vācijas Impērijas karaspēks ieņēma Kauņas guberņas teritoriju, Krievija formāli atteicās no teritoriālām pretenzijām uz bijušo Kauņas guberņu 1918. gada martā, parakstot Brestļitovskas miera līgumu.

Latvijas-Lietuvas robežas nospraušana tika pabeigta 1921. gada 20. martā. Latvijai tika pievienotas šādas Kauņas guberņas teritorijas:

• Budbergas pagasts (tagad Brunavas pagasts)
• Aknīstes pagasts
• Seimes pagasts
• Vasku pagasts
• Ukru pagasta zemes ap Veģeri un Žagari
• Piķeles apvidus
• Vitušķu-Dorotišķu apvidus
• Turmontas apvidus

Kauņas guberņas apriņķi un nacionālais sastāvs (1897)

Apriņķis	lietuvieši	ebreji	poļi	krievi	baltkrievi	latvieši	vācieši
Vilkomiras (Ukmerģes) apriņķis	72,3%	13,2%	10,0%	4,1%	...	...	...
Kauņas apriņķis	41,4%	19,8%	23,2%	11,6%	...	...	2,3%
Novoaleksandrovskas (Zarasu) apriņķis	49,8%	12,7%	8,9%	9,9%	16,8%	1,8%	...
Paņevežas apriņķis	71,6%	12,2%	6,5%	1,9%	...	6,8%	...
Raseiņu apriņķis	76,2%	11,2%	5,5%	2,0%	...	...	4,4%
Telšu apriņķis	81,2%	12,4%	1,5%	1,3%	...	2,3%	...
Šauļu apriņķis	70,7%	14,3%	6,3%	2,2%	...	4,9%	1,0%
Kopā	66,0%	13,7%	9,0%	4,7%	2,4%	2,3%	1,4%

Lietuvas vēsturiskās daļas

Valstis vai to daļas mūsdienu Lietuvas teritorijā
Pirms: Viļņas vaivadija	Lietuvas guberņa (1796—1801), Viļņas guberņa (1801—1915)	Pēc: Lietuvas Karaliste (1918), Viļņas apgabals (1920-1939), Lietuvas Republikas Aukštaitijas un Dzūkijas kultūrvēsturiskie novadi
Pirms: Traķu vaivadija	Lietuvas guberņa (1796—1801), Viļņas guberņa (1801—1915), daļēji Kauņas guberņa (1843—1917)	Pēc: Lietuvas Karaliste (1918), Viļņas apgabals (1920-1939), Lietuvas Republikas Dzūkijas un Aukštaitijas kultūrvēsturiskie novadi
Pirms: Augustavas vaivadija	Augustavas guberņa (1837–1867), Suvalku guberņa (1867—1914)	Pēc: Lietuvas Karaliste (1918), Lietuvas Republikas Suvalkijas un Dzūkijas kultūrvēsturiskie novadi
Pirms: Žemaitijas kunigaitija	Lietuvas guberņa (1796—1801), Viļņas guberņa (1801—1843), Kauņas guberņa (1843—1915)	Pēc: Lietuvas Karaliste (1918), Lietuvas Republikas Žemaitijas un Aukštaitijas kultūrvēsturiskie novadi
Pirms: Prūsijas Karalistes Mēmeles apriņķis	Austrumprūsijas provinces Mēmeles apriņķis (1772–1920)	Pēc: Tautu Savienības Francijas mandāta teritorija (1920—1923), Lietuvas Republikas Klaipēdas apgabals, Mazās Lietuvas kultūrvēsturiskais novads